Kaip perkūnas iš giedro dangaus klube “Hamlets” buvo dovana nuo viena svečias – teatra draugas Alfreds Paulausks dainavo… Eh, lietuviešu valodas eksāmens manā dzīvē ir bijis, bet jau pirms krietna gadu skaita, tamdēļ, par gramatiku drošs nebūdams, turpināšu vietējā mēlē.

Redziet, ganos es visai bieži improvizācijas teātra klubā “Hamlets”. Un vakar minētajā klubā Ziemassvētku izrādes ietvaros uz skatuves uzkāpa mūsu nacionālais kaimiņš iz Lietuvas puses – Alfrēds Paulausks ar kādas slavenas latvju dziesmas koverversiju lietuviešu valodā. Te nu tad Jums arīdzan to piedāvāju:

Un tāpat vien, tekstuālai salīdzināšanai un pašu priekam – lai Jums tiek arī oriģinālizpildījums:

Priekš kāda laiciņa rīkoju tādu kā tautas akciju “Uzdod jautājumu Džerijam”, kuras ietvaros man visu ko varēja pajautāt, uz ko es solījos atbildēt šai blogā. Protams, ka pēc tam noslinkoju un neko tā arī neuzrakstīju, hehe. Bet arīdzan jautājumu, jāteic, tādu īsti interesantu un aizraujošu nebija. Taču, izlasījis pirmo no Cirveļa – “Vai pietiekami alkohola krājumi mājās tev rada drošības sajūtu?”, – atcerējos, ka tā arī neesmu taču Jums izstāstījis slaveno Teiksmu par slaveno Ledusskapi. Te nu tā būs, re.

Raudzīt plašāk…

Šī būs tā retā reize, kad nenoturēšos, nepublicējis svešu rakstu – kā jau vienmēr esmu teicis, tautai savi varoņi jāzina. Šis 2003. gada raksts ir savā ziņā izdzīvošanas skola, piedevām ļoti interesanti rakstīts. Autors ir mans kādreizējais kursabiedrs Aleksandrs Ruģēns, grupas “Bardo Splash” idejiskais tēvs, tekstu autors un basists, bet viens no pieminētajiem personāžiem, savukārt, manis paša projekta eks-ģitārists Fritjofs Peppe, tāpēc sajūtu dižu garīgo kopību un gribu tajā dalīties arī ar citiem.


2011: nu jau šī raksta autors ir kļuvis Latvijā
pazīstams kā “jaunais autors” Vilis Lācītis


Saturs: Patiess stāsts par piecu austrumeiropiešu atbruņojoši naivu mēģinājumu integrēties Eiropas Savienībā un to, ko viņi tur ieraudzīja. Avots: “Likuma vārdā” (2003).

Raudzīt plašāk…