Par pārsteigumu pašam – divi aizmirsti panti, kurus esmu sev svešākā mēlē rakstījis nesenā Jaungada svinību rītā. Taisnības labad gan steidzu liecināt – biju skaidrā (pusglāze šampanieša pa visu nakti) un turklāt gluži labā noskaņojumā, dzejas gars nāca kā iedvesma no pirms tam dzirdētajiem cita autora (pat autores) darbiem un bija tāds kā mirkļa eksperiments.
Priekš kāda laiciņa rīkoju tādu kā tautas akciju “Uzdod jautājumu Džerijam”, kuras ietvaros man visu ko varēja pajautāt, uz ko es solījos atbildēt šai blogā. Protams, ka pēc tam noslinkoju un neko tā arī neuzrakstīju, hehe. Bet arīdzan jautājumu, jāteic, tādu īsti interesantu un aizraujošu nebija. Taču, izlasījis pirmo no Cirveļa – “Vai pietiekami alkohola krājumi mājās tev rada drošības sajūtu?”, – atcerējos, ka tā arī neesmu taču Jums izstāstījis slaveno Teiksmu par slaveno Ledusskapi. Te nu tā būs, re.
“Uz melna spārna aizlido” / Modele: Agita
Iz tukšās taras grēdām laukā rāvies
Ar desmit, padsmit pūķiem zaļiem kāvies
Nu sēdu vientuļš, satriekts pats
Kam brīvība kā šī man vajadzīga būtu
Tev, liktens, ardievas nu savas sūtu
Slinks ritēt manas dzīves spara rats
Kā tauriņš draisks es iepriekš naktī rimis
Nu otrreiz esmu tumšā kāpurādā dzimis
Vien Dieviņš kaut kur stūrī smej
Kazi, laiks būs mans patiesi klātu nācis
Sirdij smagums uzgūlis kā milzu lācis
Jel, draugs, man indes kausu lej.
