…šis gads manāmi no manas puses nebija veltīts blogošanai – ja tā pirmajā pusē vēl daudz maz ko mēdzu parakstīt, kopš vasaras mans uzticīgais lasītājs par Džerija dzīvi neuzzināja vairs tikpat kā nekā. Bet ar blogeriem jau viss ir otrādi – patiesībā viņi pārstāj rakstīt tieši tad, kad dzīve kļūst pa īstam interesanta un notikumiem bagātīga. Tad jau brīvāki brīži atliek labi ja kādai lakoniskai piezīmītei tviterī. 2012-ais bija mans tvitera gads, jā. Raudzīt plašāk…
Tag: teātris
Imagine…
Dzirdot populāru dziesmu koverversijas, mēs nereti saviebjamies – sak, oriģināls ir vērtība, kopēt ir slikti. Pārveidot – nedod Dievs! Taču ir viena visai savdabīga ļaužu suga mūzikas pasaulē, tā saucamie “impersonifikatori”. Vienkāršākiem vārdiem runājot, ļautiņi, kas savā starpā sacenšas, kurš visprecīzāk atdarinās savas iemīļotās zvaigznes. Pirmajā brīdī arī šis varētu izraisīt noraidošu attieksmi, tomēr nesen nācās par to aizdomāties plašāk – zināt, kaut kas tajā tomēr ir.
Mūzikas jaunlaiku “aranžētāji” visbiežāk klasiskām melodijām pieliek klāt deju ritmus, un ar to viņu “muzikālais” ieguldījums parasti beidzas. Taču šie atdarinātāji, par ko mēģinu vēstīt, iet tomēr daudz tālāk – tas jau ir profesionāls teātris. Un arī mērķis nemaz nav tik slikts – atgādina “tolkīnistu” lomu spēles vai mūsu pašu bērnībā spēlētos indiāņus, iedomājoties sevi esam mežonīgajos rietumos. Nedaudz fantāzijas, un esam tālā pagātnē – tāpēc atdarinātāji izmanto savu elku instrumentus, apģērbus, frizūras un pat kustības, mazā lomu spēlītē radot kopā ar skatītājiem tādu kā kopīgu noslēpumu.
Ne velti gan esmu par to ierunājies – jau tuvākajā laikā arī mums ir iespēja novērtēt klātienē, ko nozīmē šāds mākslas paņēmiens. Sestdien, 12. februārī Rīgā ierodas grupa “Imagine… The Beatles” – un ir iecerēts vērienīgs pasākums Melngalvju namā. Cena pirmajā brīdī liekas augsta (20-22 Ls), tomēr tajā ir ietverti dažādi papildus prieciņi, kas to vismaz daļēji attaisno. Viss ir vienkārši – iesaku apmeklēt! Jo vairāk skatos grupas mājaslapā atrasto video (kurš pievienots arī zem šī rakstiņa), jo vairāk man patīk tās pastāvēšanas ideja. Varbūt tāpēc, ka man tik ļoti patīk improvizācijas teātris un šeit saskatu zināmu līdzību…
► Informācija Melngalvju nama mājaslapā: http://nami.riga.lv/mn/lv/pasakums.php?id=186
P.S. Par attiecīgā pasākuma reklāmu man neviens nav maksājis, šis rakstu darbs ir paša iniciatīva.
Daudz laimes, Miedziņ!
Ar Jarānu es iepazinos tā ap 2005. gadu teātra klubā “Hamlets. Protams, kā jau letiņš un padomju laika bērns, zināju viņu daudz ilgāk, taču šeit bija izdevība tikties klātienē.
Toreiz Jarāns uzstājās kā viesmākslinieks Rolanda Zagorska studijas improvizācijas izrādē. Teikšu vienu – kā improvizators viņš ir klaji ģeniāls. Pusstundas laikā Jarāns jau bija manās acīs reabilitējies par visiem tiem garajiem gadiem, kuros mana trauslā estēta dvēsele tika plānveidā traumēta ar pliekanām TV formāta “humoristiskām” performancēm, kurā par tantukiem pārģērbti aktieri atstāsta simtreiz dzirdētas anekdotes. Improvizācija bija kā veldzējošs balzams manas sāpošās sirds brūcēm.
Uz “Hamleta” skatuves Jarāns ir bijis vairākkārt; diemžēl no mūsu pirmās tikšanās reizes bildītes šoreiz nevarēšu parādīt. Skaidri zinu, ka bija – bet ej nu tagad atrodi, kuru disku dzīlēs paslēptas. Še Jums drusku no 2007. gada.
3 men 3 glasses jeb Vīru spēles
Šis leģendārais video ir paredzēts īpaši tiem, kas domā, ka grupa “Stomp” ir kaut nebijis un neredzēti oriģināls. Lūk, nebaidos šī vārda, pašmāju (ar to domājot vairāk reģionu, nevis valsti) mākslinieki ar veikumu no tālajiem pagājušā gadu simteņa astoņdesmitajiem. Autori un izpildītāji ir grupas “Несчастный Случай” dalībnieki – Sergejs Čekrižovs, Pāvels Murdjukovs un latvietis Valdis Pelšs.
Numurs pirmo reizi plašākai publikai parādīts 80-o beigās; 1990. gadā tas saņēma “Best of the Festival” prēmiju Edinburgas amatieru teātru festivālā. Pats to pirmo reizi redzēju agrā bērnībā, taču iegaumēju uz mūžu, hehe. Un esmu patiesi laimīgs par to, ka tagad ir radusies izdevība iegūt to ierakstā un parādīt arī citiem.