Nē, šis nebūs stāsts par to, ka grasos iesaistīties valsts bruņotajos spēkos – tā lapaspuse, cerams, manā dzīvē ir uz visiem laikiem pāršķirta (lai gan, ko var šajā nemierīgajā laikā zināt, tfu-tfu-tfu). Šis būs stāsts, drīzāk pat tāda īsa replika par to, kā vēl vasaras sākumā ar kādreiz jau minēto projektu “FUSION kin” (kurš ir mans producenta garabērns) metāmies jaunā dejas eksperimentā, atbalstot nu jau diezgan plaši pazīstamo mākslinieku Artūru Bērziņu viņa personālizstādes atklāšanā.

Zem vienojošā nosaukuma “Tautiskais postromantisms” Artūrs demonstrēja darbu sēriju, kurā fotogleznu veidā bija vietējās slavenības integrējis latviešu un indiešu mitoloģiskajās tradīcijās. Mēs mēģinājām turēt līdzi, un tā tapa šī deja. Mūzikas autors, starp citu, arī ir pats izstādes vaininieks.

Bildīšu bildētāji te šoreiz ir divi – jo arī pašam pa reizei gribas nokļūt kadrā; par video viss vai gandrīz viss rakstīts tā ievadā.

Te “tetovētā pelnrušķīte” Kristīne Teilāne aplūko gleznu, kurā pati ir redzama kādā mākslinieka Artura Bērziņa fantāzijā. Gleznas oriģināls kopā ar citiem līdzīgiem vēl vairākas nedēļas būs apskatāms izstāžu zālē “Happy Art Museum”, kas atrodas “Galerijas Rīga” 5. stāvā. Lūk, neliels apraksts par pasākumu:
http://www.draugiem.lv/ev/18411345/

Šis leģendārais video ir paredzēts īpaši tiem, kas domā, ka grupa “Stomp” ir kaut nebijis un neredzēti oriģināls. Lūk, nebaidos šī vārda, pašmāju (ar to domājot vairāk reģionu, nevis valsti) mākslinieki ar veikumu no tālajiem pagājušā gadu simteņa astoņdesmitajiem. Autori un izpildītāji ir grupas “Несчастный Случай” dalībnieki – Sergejs Čekrižovs, Pāvels Murdjukovs un latvietis Valdis Pelšs.

Numurs pirmo reizi plašākai publikai parādīts 80-o beigās; 1990. gadā tas saņēma “Best of the Festival” prēmiju Edinburgas amatieru teātru festivālā. Pats to pirmo reizi redzēju agrā bērnībā, taču iegaumēju uz mūžu, hehe. Un esmu patiesi laimīgs par to, ka tagad ir radusies izdevība iegūt to ierakstā un parādīt arī citiem.