Nē, šis nebūs stāsts par to, ka grasos iesaistīties valsts bruņotajos spēkos – tā lapaspuse, cerams, manā dzīvē ir uz visiem laikiem pāršķirta (lai gan, ko var šajā nemierīgajā laikā zināt, tfu-tfu-tfu). Šis būs stāsts, drīzāk pat tāda īsa replika par to, kā vēl vasaras sākumā ar kādreiz jau minēto projektu “FUSION kin” (kurš ir mans producenta garabērns) metāmies jaunā dejas eksperimentā, atbalstot nu jau diezgan plaši pazīstamo mākslinieku Artūru Bērziņu viņa personālizstādes atklāšanā.

Zem vienojošā nosaukuma “Tautiskais postromantisms” Artūrs demonstrēja darbu sēriju, kurā fotogleznu veidā bija vietējās slavenības integrējis latviešu un indiešu mitoloģiskajās tradīcijās. Mēs mēģinājām turēt līdzi, un tā tapa šī deja. Mūzikas autors, starp citu, arī ir pats izstādes vaininieks.

Bildīšu bildētāji te šoreiz ir divi – jo arī pašam pa reizei gribas nokļūt kadrā; par video viss vai gandrīz viss rakstīts tā ievadā.

Ja tā padomā, nemaz jau sevišķi plašāk neesmu stāstījis par kāda sava pussapņa pusparādīšanos dzīvajo vidū – varbūt tikai pa kādam linkam iemetis bez paskaidrojumiem, tas arī viss. Īsumā – tas ir manis rosināts (jeb, kā tagad lepni saka, producēts) eksperimentāls deju projekts ar american tribal un ne tikai tādām ievirzēm, kas darbojas ar ne mazāk eksperimentālu mūziku.

Ierakstītie video gan diemžēl ir pagaidām tikai ar svešu mūziku, taču pavisam drīz jau būs arī sava, tapusi konkrēti mūsu lokā un tā tuvumā. Tad noteikti aicināšu arī Jūs to visu aplūkot tuvāk. Bet pagaidām – pāris fotofiksāžas no paša kolekcijas, kur manāmi projekta darbi un nedarbi.

P.S. Mūsu interneta pamatresursi gan ir pārsvarā angļu mēlē rakstīti, taču latviešu valodā šis tas ir palasāms http://www.draugiem.lv/fusionkin