Nē, šis nebūs stāsts par to, ka grasos iesaistīties valsts bruņotajos spēkos – tā lapaspuse, cerams, manā dzīvē ir uz visiem laikiem pāršķirta (lai gan, ko var šajā nemierīgajā laikā zināt, tfu-tfu-tfu). Šis būs stāsts, drīzāk pat tāda īsa replika par to, kā vēl vasaras sākumā ar kādreiz jau minēto projektu “FUSION kin” (kurš ir mans producenta garabērns) metāmies jaunā dejas eksperimentā, atbalstot nu jau diezgan plaši pazīstamo mākslinieku Artūru Bērziņu viņa personālizstādes atklāšanā.
Zem vienojošā nosaukuma “Tautiskais postromantisms” Artūrs demonstrēja darbu sēriju, kurā fotogleznu veidā bija vietējās slavenības integrējis latviešu un indiešu mitoloģiskajās tradīcijās. Mēs mēģinājām turēt līdzi, un tā tapa šī deja. Mūzikas autors, starp citu, arī ir pats izstādes vaininieks.
Bildīšu bildētāji te šoreiz ir divi – jo arī pašam pa reizei gribas nokļūt kadrā; par video viss vai gandrīz viss rakstīts tā ievadā.
Cilvēku vidū, kā zināms, pretpoli pievelkas ne vienmēr; biežāk nostrādā likums „tāds tādu atrod”. Tāpēc jau sen esmu pārstājis brīnīties par to, ka manā paziņu lokā aumež parādās, iespējams, no vairākuma viedokļa visdīvainākie ļautiņi. Konkrētā raksta galvenais varonis tur uzturas kopš pagājušā gadu tūkstoša un ir gana labi pazīstams latvju smagās mūzikas aprindās kā mākslinieks, klipu režisors un arīdzan mūziķis – bet citi tūdaļ taps iepazīstināti. Tātad, dāmas un kungi – Artūrs Bērziņš. Un neba velti rakstu tieši tagad – jau tuvākajās dienās Jums būs īpaša iespēja iepazīties ar šī autora daiļradi personālizstādē, kas norisināsies galerijā PEGAZS1, sākot ar 19. novembri.