Atmiņu valdzināts, rakstu šo – daži pavasara gaidu laika pasākumi saslēgušies nesaraujamā ķēdē ar pagātni, kad tā vēl bija skaista, he. Konkrēti ar to domājot tā saucamo grāmatu un kultūrpreču māju “NicePlace Mansards”, kurā ļaudis pasākuši organizēt tādus sevišķus notikumus, kuri man atgādina senākus gadus pasaku mājā “Undīne” un ne tikai.

Vispirms bija Zemes stunda 19. martā, kurā brīvās skatuves režīmā sveču gaismā starp grāmatām uzstājās dažādi jaunie mūziķi, spēlējot un dziedot, – un tas nu bija izteikti “Undīnes” garā. Un nedēļu vēlāk – “Pink Floyd” vakars, kurā skatījāmies slaveno kinogabalu “Live at Pompeii” (jā, to pašu, kurā dziedāja viens no diviem sunīšiem, kas jelkad dziedājuši šim kolektīvam) un pēc tam klausījāmies grupas plates no Klāsa Vāveres un Henrika Eliasa Zēgnera krājumiem. Tas sasaucas gan ar to pašu “Undīni”, gan tajā pavadīto laika periodu vispār (piemēram, pēc viena pasākuma pasaku mājā jau nākamajā dienā “Annas 2” namā skatoties “Zabriskie Point”, un tādā garā).

Bet varbūt tā ir tikai nostaļģija.

Pirms daudziem, daudziem gadiem – nē, tikai pirms septiņiem, bet tomēr, – ap šo laiku notika pasaulē izplatītās kustības “urbantrip” Latvijas atzara pirmā pastaiga pa pilsētas ārēm. Nekas sevišķs, klaiņošana bez jelkāda specifiska nolūka, taču tieši ar to esam paraduši atzīmēt kustības idejas dzimšanu, kas gan toreiz radās tīri sakritības pēc. Par to Jums arī pastāstīšu – kā nejaušības kļūst par laimīgām. Raudzīt plašāk…

Dokumentālā filma par “Ielu vingrotājiem” un radošo apvienību “UrbanTrip” (kuras vadītājs esmu nu jau 7 gadus) – filma tapusi kā divu studentu, Ulda Burkevica un Leldes Kauneses kursa darbs. Pirms neilga laiciņa filma tika demonstrēta arī LTV7 raidījumā “SeMS”. Jūsu uzmanībai tā pēc tam bija tikusi apvienības blogā, tomēr šodien nolēmu beidzot publicēt arī te.

P.S. daži man ir jautājuši, kāpēc filmā ir izmantota Ziemassvētku tematika — tas skaidrojams ar faktu, ka konkrēti “UrbanTrip” daļas filmēšana notika 1. Adventes dienā, ko arī pa savam atzīmējām. Kā jau mēs to protam, hehe: senāks piemērs (foto).