Reiz kāda man ļoti attāli pazīstama meitene bija publicējusi blogā ierakstu, kuru es pamanīju tikai kādus gadus vēlāk. Tur bija apmēram tā rakstīts – viņa braukusi trolejbusā un ievērojusi blakus kādu vīrieti lasām grāmatu. Vispirms uzmetusi acis grāmatas tekstam un traki izbrīnījusies – tā bijusi par pionieru dzimumaudzināšanu1. Bet tad paskatījusies uz lasītāju, atpazinusi tajā mani un nospriedusi, ka tādā gadījumā tas ir pilnīgi normāli.

Še atkal kāds cits gadījums, pēc kā varat pamēģināt vērtēt to manu “normālību” (kādreiz būs jāpajautā, ko viņa ar to domāja). Vakar internetā uzgāju kādu pilnkontakta pornogrāfisku filmu, kuras ievadā pārītis pirms pamatīgas drāšanās uzpīpē ūdenspīpi. Es patiesi aizgrābts noskatījos daļu šīs filmas – līdz brīdim, kamēr abi reizē beidz… pīpēt. Jo puisis sasodīti profesionāli (un es tiešām zinu, ko runāju2) sagatavoja ūdenspīpi pīpēšanai, neaizmirsdams nevienu no tiem sīkumiem, par ko es jau esmu noguris atgādināt cilvēkiem visādos forumos un  ūdenspīpju pasākumos.

Kaut gan, ja par pornogrāfiju sauc to, kas apmierina skatītāju, varbūt tieši tā ir man īpaši domātā pornogrāfija, hehe. Es tad sēdētu un skatītos, un skatītos, kā puskaili ļaudis saliek ūdenspīpes, sasmalcina tabaku, hermetizē tabakas trauciņus, vienlaikus nodrošinot pietiekamu gaisa cirkulāciju, pareizi aizdedzina ogles u.c.

______________________________________
1 Арон Залкинд – Педология. Утопия и реальность.
2 paskaidrojums – attēlā

Zinājāt, ka “The Wizard of Oz” varoņi patiesībā ir pavisam citādi, nekā mamma mums bērnības pasakās stāstījusi? Dzelzsvīrs ir izbijis likuma aizstāvis ar Brūsam Vilisam raksturīgu nebeidzamu izturības rezervi, Biedēklis ir izbijis karalienes padomnieks, kuram uz galvas ir rāvējslēdzējs, jo tam izoperētas smadzenes, lai izdzēstu no viņa atmiņas paša izgudrotas nāves mašīnas plānu, bet sunītis Toto reizēm pārvēršas par nēģeri, kurš visu notiekošo ieraksta pasakainos minidiskos un piegādā informāciju ļaunajai princesei. Un tādā garā.

Raudzīt plašāk…

Nesen draugs Andža mani pierunāja apmeklēt filmu “Iron Man 2”. Pat biļeti uzdāvināja. Spriedums – nekādas sevišķas intelekta spozmes, bet kā popcorn movie vienkārši ideāls gabals. Skatāms tikai un vienīgi kinoteātrī draugu pulkā. Kā maza rozīnīte – Mikijs Rurks sev ļoti piestāvošā tēlā.

Skatījos filmu, starp citu, kinoteātrī “Cinamon”, kur nācās sastapties arīdzan ar ļoti interesantu roku žāvējamo agregātu – tā radītā gaisa plūsma ir tik spēcīga, ka pat nepaspēj nožāvēt rokas, bet vienkārši iepūš ūdeni klienta piedurknēs, hehe. Plaša spektra sajūtas garantētas.

Atgriežoties mājās, acīm vērās vēl cita pārdomas raisoša ainiņa. Pēdējā laikā gan esmu jau pieradis, ka pa vakariem pie mājām vienmēr stāv liels, melns apbedīšanas kantora katafalks, kurā skan disko mūzika un bučojas jauns pārītis. Puisis strādā attiecīgajā iestādē un pa vakariem brauc ciemos pie mīļotās, kura dzīvo ar mani vienā mājā.

Jautrības manā dzīvē, kā redzat, netrūkst.

P.S. savā ziņā šim ierakstam tā murgainajā tēmā varētu būt adekvāta arī nesen uzķertā telefonbilde – netālu no Preses nama.