Vēl nedaudz pārdomu saistībā ar Balto Trusi. Nebūt nenoliegšu, ka esmu uz šo tēlu un visu ar to saistīto pasaciņu nedaudz “tērēts”. Bet to jau Jūs atceraties ikreiz, kad ievadāt attiecīgajā lodziņā mana bloga adresi, vai ne? Liegi dievinu arīdzan baltā truša sevišķo dziesmu. Bet nesen manai zelta kolekcijai pievienojās kanāla SyFy televīzijas formāta īsseriāls “Alice”.

Pirms kādām nedēļām par to jau rakstīju, pieminot tikai kā skatīšanai vēl nākotnē ieplānotu. Pēc redzētajiem citiem attiecīgās komandas darbiem negaidīju no tā pārlieku daudz un vispār ilgi atliku, taču viņnedēļ tomēr galējas garlaicības brīdī noskatījos. Un tagad esmu ļoti apmierināts ar faktu, ka netiku ļāvis diezgan vājajam reklāmas rullītim mani iespaidot un likt šo filmu pamest neskatītu. Zināt, tikai pavisam mazliet pārspīlējot, es vēlētos teikt, ka tā ir labākā filma, kas redzēta pēdējo gadu gaitā. Protams, ja neņem vērā vietumis, iespējams, “nepietiekamo” aktierspēli – tomēr ir daudzi citi elementi, kas šo atsver.

Ja vien gadās tāda iespēja, patiešām iesaku noskatīties. Īpaši varētu patikt “The Matrix” faniem, piemēram. Vai drīzāk tiem, kam patīk tādas filmas kā “Dark City”. Negribu stāstīt neko sīkāk, lai nebojātu iespējamo iespaidu – taču jāatzīst, ka filmā ir ļoti oriģinālā veidā pārveidots un pielāgots Kerola “Alises Brīnumzemē” sižets.

Blāvā treilera vietā piedāvāju īsu fragmentu no filmas. Varbūt noder.

http://www.youtube.com/watch?v=oP6ewdH1_hc

Esmu laimīgs cilvēks – mani nemoka pārdomas, kā atzīmēt 4. jūliju. Daži nespēj saprast, šai dienā priecāties par Amerikas neatkarību vai bēdāties par pasaules ebreju likteni, vai domāt par vēl sazin ko. Man viss ir vienkāršāk – es svinu Baltā Truša dzimumdienu.

P.S. Mīļotā meitene uzzīmēja man vienkārši ģeniālu balto trusi. Turklāt dīvainas sakritības pēc paveica to šonakt – sen tiku to lūdzis, bet viņa nemaz nezināja, ka tieši šodien ir tā lielā diena. Jāsāk ticēt zīmēm no augšas, hehe.

Zinājāt, ka “The Wizard of Oz” varoņi patiesībā ir pavisam citādi, nekā mamma mums bērnības pasakās stāstījusi? Dzelzsvīrs ir izbijis likuma aizstāvis ar Brūsam Vilisam raksturīgu nebeidzamu izturības rezervi, Biedēklis ir izbijis karalienes padomnieks, kuram uz galvas ir rāvējslēdzējs, jo tam izoperētas smadzenes, lai izdzēstu no viņa atmiņas paša izgudrotas nāves mašīnas plānu, bet sunītis Toto reizēm pārvēršas par nēģeri, kurš visu notiekošo ieraksta pasakainos minidiskos un piegādā informāciju ļaunajai princesei. Un tādā garā.

Raudzīt plašāk…

“Медвежуть” ir 1988. gadā tapusi multfilma, par kuru es neesmu pārliecināts, ka tā varētu būt domāta bērniem… Nu, ja nu vienīgi animātoru mērķis ir bijis jaunās paaudzes domāšanas dezorientācija. Protams, nav jau pirmais gadījums – piemēram, vēl salīdzinoši nesen par pasaulē labāko multfilmu atzītais “Ezītis miglā” arī nav vis nekāda medusmaize. Taču tur multfilma ir vēl nekas īpašs, ja salīdzina ar oriģinālajām “bērnu pasakām”, pēc kurām tā tapusi, palasiet kādreiz visu ciklu… Bet nu atpakaļ pie lācīšmurgiem. Te tie ir: