Gluži neviļus manā ikdienā pēdējā laikā arvien vairāk iezogas dažādi tējas tusiņi; te būs neliela reportāža par vēl vienu tādu. Šoreiz tā bija grāmatu veikaliņa “Robert’s Books” rīkotā tērpu un tēlu ballīte, saucot to par Trakā Cepurnieka tējas balli (kas ir tēls no Kerola “Alises Brīnumzemē”, – un tas tūdaļ paskaidro, kāpēc uzskatīju pasākuma apmeklēšanu teju par savu pienākumu).
Līdz beigām ballē nepaliku, tā turpinājās līdz pat krietnai tumsai, taču arī pietiekami īsā laikā satiku tur un novēroju visai interesantus ļautiņus, visus droši vien ne mazāk trakus kā tās nosaukumā minēto personāžu. Protams, pozitīvā nozīmē – šo jūtos spiests piebilst, jo kaut kur nesen lasīju, ka Kerols sava varoņa vārdu, iespējams, aizguvis no visai skarbas realitātes. Deviņpadsmitajā gadsimtā cepuru meistari savā darbā pielietojuši dzīvsudrabu, lai nolīdzinātu kažokādas uz cepuru malām. Un šī viela diemžēl izraisījusi to nēsātājiem krietnus smadzeņu bojājumus…
Grāmatveikaliņa balle tomēr uzskatāmi pierādīja – lai cilvēks varētu visādi ērmoties un ālēties, nav nekas fiziski tajā jābojā, pietiek ar garšīgu tēju, labu garastāvokli un pozitīvu kompāniju.
