Baltajam trusim gluži piedienīgs vaļasprieks liekas esam tējas patērēšana jebkuros daudzumos, vai ne? Nenoliegšu, tā upuris es patiešām esmu. Nevarētu gan apgalvot, ka esmu dēļ tā kļuvis par dižu tējas šķirņu pazinēju un kvalitātes ekspertu, nepavisam nē. Taču esmu vidusmēra latvietis, tāpēc viedoklis man tik un tā ir, hehe. Click here to read more.. »
Sadzīves mazohisms
Skaidrības labad tūdaļ precizēju – pavisam nejaušais mazohisms…
Nē, nepamēģinājušais patiesi nesapratīs to sajūtu un jūtu gammu, kas var pārņemt cilvēku, kurš (ap trijiem naktī virtuves virzienā taustīdamies – naksnīga tēja ir tieši manā garā, kā citādi lai izturētu mācības un/vai garās “Ikariam” kaujas) mēģinājumā apvienot roku aizņemtību un apaļa durvju roktura pagriešanu iespiež starp kailiem ceļgaliem aukstu porcelāna krūzīti…
tēvs, dēls un suns
Darbojošās personas: tēvs Jānis, dēls Džerijs un suns Princis.
Apstākļi: virtuve, vakars.
Džerijs gatavo sev tēju: uzlej maisiņam ūdeni, ieber cukuru, nogriež citrona šķēlīti un ieliek to radītajā brūvējumā. Suns cieši vēro šīs izdarības no koridora. Tēvs:
- Tev ir cītīgs skolnieks. Rīt viņš darīs tāpat.