Vasarīga pastaiga ar kādu topošu ģimeni – līdz fakta realizācijai gan tas bija liels noslēpums un es par šo mūsu kopdarbiņu ij iepīkstēties nedrīkstēju. Bet tagad mazā Elza ir jau ieraudzījusi plašo pasauli – un arī es nu drīkstu pīkstēt, cik tik lien.
Brīnišķīgs fragments no pilnīgi ārprātīgas filmas. Rekomendēju ij vienu, ij otru gadījumam, ja vēlaties uz brīdi atslēgt smadzenes no skarbās esības un iztīrīt operatīvo atmiņu, lai no jauna dzīvē atgrieztos ar pilnvērtīgam darbam gatavu sistēmu.
Skaļš virsraksts, vai ne? Taču šoreiz nekādu dzeltenās preses paņēmienu, patiešām tā arī sanāk – jo Purvciema, Mežciema un citu tuvējo rajonu iedzīvotāji tīri labprāt saulainā laikā pastaigājas ar savām atvasēm, otrajām pusītēm un citādi saistošiem ļaudīm vai pa vienam turpat Biķernieku mežā. Bet zem šī meža, grozies kā gribi, ir masu kapi…
Stāsts ir tāds: bildēju viņnedēļas nogalē ļautiņus, kas darba laikā izklaidē bērnus1 – un re, pats ij nenoturējos. Vēl daži fakti, kas Jums (iespējams) būtu jāzina par šo fotogrāfiju – tā ir tapusi Dzintaru pludmalē, kadru fiksējusi LauraF un cigarete nedeg.
____________
1 par tiem es Jums noteikti kādreiz vēl pastāstīšu.
