Vasarīga pastaiga ar kādu topošu ģimeni – līdz fakta realizācijai gan tas bija liels noslēpums un es par šo mūsu kopdarbiņu ij iepīkstēties nedrīkstēju. Bet tagad mazā Elza ir jau ieraudzījusi plašo pasauli – un arī es nu drīkstu pīkstēt, cik tik lien.
Dikti jau patīk man tās lodveida virsmas (šeit es nedomāju meiteņu krūtis, lai arī tās gan nebūt nav peļamas) – atceraties taču vēl Ziemassvētku sēriju, vai ne? Te savā ziņā tās turpinājums – tikai šoreiz no vasaras saulgriežu laika.
Ak, šis būs tikai tāds mazītiņš nieka sīkumiņš, salīdzinot ar Līgo’06 vai pat Līgo’07 aprakstiem. Varētu pat teikt, ka pieminu šo pasākumu vien tāpēc, lai ievērotu hronoloģiju – jo noteikti pietiekami plaši vēlāk centīšos uzrakstīt par šī gada pasākumu, kas jau atkal notiks tai pašā vietā un, protams, laikā. Jo raugi, šim klāt atkal nāk interesanta jubileja – 33 gadi Lienītei.
Bet atgriezīsimies pie tēmas – viņgada pasākums pagāja tādā kā mežonīgo Rietumu garā. Tas ir, visprecīzāk to varētu raksturot divi vārdi: “pokeris” un “viskijs”. Tā nu sanāca, ka šoreiz bija daudz savstarpēji vēl īsti nepazīstamu ļautiņu, tamdēļ pirmās dienas vakarā un nākamās rītā mēs to vien darījām kā vārījāmies savā sulā, daudz laika veltīdami abu iepriekšminēto raksturlielumu pielietošanai.
