Pavisam nesen Latviju sasniedza tāds jaunu cilvēku izklaides veids kā PLANKINGS – gulēšana ar seju uz leju, gar sāniem izstieptām rokām, uz dažādiem priekšmetiem, vietām un vispār visa, kas vien ienāk prātā. Diemžēl tas ne vienmēr bija droši – un, kad kāds 20 gadus vecs Austrālijas iedzīvotājs gāja bojā, mēģinot “plankot” uz balkona malas, kustības izgudrotāji paziņoja – pietiek! Aizmirstam par šo, meklējam citu veidu. Un veids patiešām tika atrasts.

Burtiski tikko, pirms pāris nedēļām austrāļu jaunatne ir radījusi jaunu veidu, kā satraukt pensionārus un likt šīs zemes nopietnajiem griezt pirkstu pie deniņiem – PŪCINGS jeb PŪČOŠANA. Ideja līdzīga kā plankingam, taču tajā ir vieglāk ievērot drošības tehniku, noturēt līdzsvaru u.c. Zemāk doti daži piemēri, pagaidām gan tikai ārzemju izpildījumā – taču, ja Jums top kaut kas pašu radīts šai virzienā, atsūtiet uz puucings@gmail.com, ielikšu nule saveidotajā lapā http://puucings.wordpress.com (un tradicionāli arī tviterkonts @PucMaja) – varbūt kopā sanāk kaut kas foršs, ko nav kauns arī citiem parādīt, hehe.

Šis gan ir pavecs raksts, ko tiku saveidojis un vairākkārt publicējis vēl 2008. gada pavasarī – īsi pēc neveiksmīgā “stacijas flešmoba” Rīgā. Bet pēdējos mēnešos attiecīgā tēma kļuvusi atkal tik populāra, ka nenoturos, neielicis rakstu arī šajā blogā. Lai nepazūd.

Problēma slēpjas faktā, ka pēdējo gadu gaitā Latvijā arvien populārāks top vārdiņš „flashmob” – taču tikai vārdiņš. Jo akcijas, kas to pavada, nebūt nav nosaukumam adekvātas. Latvieši turpina spītīgi saukt par flashmob visu, IZŅEMOT flashmob.

Raudzīt plašāk…

Ļaudis taujā, no kurienes ir bilde, kas redzama ierakstā “Slodzes analīze”. Jūtu, ka nāksies vismaz daļēji atbildēt – turklāt tas ir viens no tiem stāstiem, kuru esmu pats gribējis Jums pastāstīt, tikai laika trūkuma dēļ noslinkojis. Tagad laiks ir, tāpēc ķeros tomēr pie stāsta. Būs daudz jaunu bildīšu, kā solīts.

Raudzīt plašāk…

Šodien kārtējo reizi saņēmu jautājumu: “Kā Tu, Džerij, īsti izklaidējies?” Un jāsaka, ka jautājums vietā, jo pēdējā laikā (krīze?) teju visi hobiji šādā vai tādā veidā pārvērsti darbā. Fotografēšana? Lūdzu, fotogrāfs Jūsu rīcībā. Ūdenspīpes? Nekādu problēmu, uzliksim Jūsu banketā. Rakstīšana? Reklāma? Ij nerunājiet… Tad nu nākas kādu brīdi padomāt, ko lai nosauc par izklaidi. Piedāvāju Jūsu uzmanībai kādu senāku video, kurā notiekošais tomēr no manas puses tiek uztverts kā izklaide, jā gan.

Kaut kādā mērā tas saistās ar manu rūpju bērnu UrbanTrip – toreiz ar kādiem trejiem desmitiem ļautiņu no dažādām valstīm uzspērāmies uz daudzstāvu grausta jumta, līdzi pa ļodzīgām kāpnītēm ar bailīgi ne mazāk ļodzīgām kājiņām uznesot smagu aparatūru (piemēram, ledusskapja apmēru strāvas ģenerātoru) un gardu pārtiku. Re, kas no tā visa iznāca: