Šis gan ir pavecs raksts, ko tiku saveidojis un vairākkārt publicējis vēl 2008. gada pavasarī – īsi pēc neveiksmīgā “stacijas flešmoba” Rīgā. Bet pēdējos mēnešos attiecīgā tēma kļuvusi atkal tik populāra, ka nenoturos, neielicis rakstu arī šajā blogā. Lai nepazūd.

Problēma slēpjas faktā, ka pēdējo gadu gaitā Latvijā arvien populārāks top vārdiņš „flashmob” – taču tikai vārdiņš. Jo akcijas, kas to pavada, nebūt nav nosaukumam adekvātas. Latvieši turpina spītīgi saukt par flashmob visu, IZŅEMOT flashmob.

Raudzīt plašāk…

Pirms kādas stundas vai nedaudz ilgāka laika Vecrīgu satrauca interesants notikums. Laukumā pretī Hotel de Rome, kur vēl pirms īsa mirkļa viss bija tik mierīgs un tukšs, cik vien Vecrīgā ap šādu laiku var būt mierīgs un tukšs – bet jau pēc dažām sekundēm skanēja skaļa mūzika un dejoja vairāki desmiti cilvēku.

Spriežot pēc tā, cik dažādi tērpti bija šie ļaudis un no cik dažādām vecuma grupām nākuši, šis bija kaut kas līdzīgs flash mob. Nē, precīzāk būtu jāsaka – action mob, jo tomēr dejā bija jūtama iepriekš kopīgi iestudēta virzība, kas flešmobiem nav raksturīga.

Raudzīt plašāk…

Nē, nē, tā nebūs 2. daļa stāstam par Kunigundi – vien atmiņas, ko izraisījušas kādu draudziņu klasiskās teorētiskās diskusijas par to, vai palēciens krītošā liftā var izglābt cilvēku no nosišanās. Par šo nezinu, taču krītošā liftā es tiešām esmu bijis… Kopā ar vairākiem lieciniekiem, tā ka nekādu izdomājumu.

Notika tas laikā, kad vēl mācījos vidusskolā, tā ap 1997. gadu vai agrāk. Katrā ziņā, tas bija laiks, kad pat mobilie telefoni vēl bija salīdzinošs retums, kam šajā stāstā arī ir sava nozīme. Gadījās pāris brīvas stundiņas; nelielā klasesbiedru bariņā aizdevāmies ciemos pie kāda no tiem A. Deglava ielas mājās. Kā jau kārtīgi vidusskolnieki, iedzērām bezalkoholisko alu, uzpīpējām beznikotīna cigaretes un parunājām par tēmām, kas nebija saistītas ar seksu, hehe. Kad pienāca laiks doties atpakaļ uz skolu, bijām gana noguruši, lai neskrietu no septītā stāva lejup pa trepēm, bet izmantotu liftu. Un te nu tas sākās…

Raudzīt plašāk…

Ō, tas ir vesels stāsts. Ko jau atkal nav īsti laika uzrakstīt… Bet īsā versija ir sekojoša: manu dzīvei atvēlēto laiku vienlaikus no abām pusēm grauž mācību kursa darbs un vēlēšanu kampaņa, kurā daudz jārukā. Piedevām, ir taču arī tā sagadījies, ka pats šajās pašvaldību vēlēšanās kandidēju. Atbalstīsiet? Esmu viegli  pamanāms LSDSP saraksta lapelē – apakšā pa labi, tieši pie Jūsu rokas īkšķa.

Manas prioritātes šajās vēlēšanās ir visai noteiktas (un tie no Jums, kas mani pazīst, zina mani arī tās uztveram gana nopietni):
– pilsētas kultūras, sociālās un zaļās vides attīstība;
– pamesto dzīvnieku patversmes un veterinārā aprūpe;
– jaunatnes un sabiedriski nozīmīgo iniciatīvu veicināšana;
– drošības un kārtības jautājumi galvaspilsētā.

Par to, kas es īsti par putnu ārpus šī bloga esmu, var palasīties šeitan: http://www.lsdsp.lv/sterns vai http://www.lsdsp.lv/63.

Paldies par uzmanību. Regulārā blogošana iekš WhiteRabbit tiks atsākta apmēram jūnija vidū.