Šis būs stāsts par fotogrāfu piedzīvojumiem Eiropā. Kādureiz, priekš kādiem simts gadiem – bet patiesībā tā ap 2006. gada pavasari kopā ar Lieni un Ervinu tikām braukuši uz Grenobli (Francijā), lai prezentētu fotogrāfu apvienības UrbanTrip 2005. gada projektu “Daba pilsētā. Pilsēta dabā”. Šovakar, pa piemirstākām datora ārēm klaiņojot, atradu šīs vizītes liecību fragmentus, un nu esmu nolēmis mūsu toreizējām atmiņām piespiedus kārtā pievērst arī Jūs. Bet nu par visu pēc kārtas.
Lūk, kā strādā Krievijas federācijas Sporta, tūrisma un jaunatnes politikas ministrija – mūsējiem būtu ko pamācīties… Protams, ar noteikumu, ka valstij tiešām interesē, kas notiek ar nākamo paaudzi un valsti kopumā. Ir šim arī “atbildes” un parodijas, taču tas nozīmē tikai to, ka mērķauditorija ir aizsniegta. Katrā ziņā, no sevis iesaku noskatīties klipu līdz galam, pat ja sākumā tas liekas nedaudz tendenciozs un šovinistisks.
Filma “Стиляги”. Piecdesmitie gadi Krievijā, kur zeļ konflikts starp komjauniešiem un tiem, kas negrib būt tādi, kā visi… Vairāk džeza mūzikls kā filma, nereti pārspīlēts un pat smieklīgs, taču kopvērtējumā tomēr vairāk iesaku noskatīties, nekā neskatīties. Ir lieliskas epizodes, kuras pašas par sevi veselas filmas vērtas. Notikumu centrā ir komjaunietis ar dīvainu vārdu – Mels, kas it kā padomju jauneklim liekas īsti nepiestāvam, taču filmas gaitā tiek atklāts, kāpēc tas tā. Mels nejauši atklāj, cik brīnumaina var būt dzīve, ja cilvēks spēj izrauties no sistēmas – taču diemžēl ne viss vienmēr notiek tā, kā gribētu jaunieša sirds; dzīves realitāte aumež ienes savas korekcijas. Jūsu uzmanībai – viena no lieliskajām epizodēm filmā (pamatā izmantota Butusova dziesma un pinkfloidiskas noskaņas).
