Stilīgie (2008)

Filma “Стиляги”. Piecdesmitie gadi Krievijā, kur zeļ konflikts starp komjauniešiem un tiem, kas negrib būt tādi, kā visi… Vairāk džeza mūzikls kā filma, nereti pārspīlēts un pat smieklīgs, taču kopvērtējumā tomēr vairāk iesaku noskatīties, nekā neskatīties. Ir lieliskas epizodes, kuras pašas par sevi veselas filmas vērtas. Notikumu centrā ir komjaunietis ar dīvainu vārdu – Mels, kas it kā padomju jauneklim liekas īsti nepiestāvam, taču filmas gaitā tiek atklāts, kāpēc tas tā. Mels nejauši atklāj, cik brīnumaina var būt dzīve, ja cilvēks spēj izrauties no sistēmas – taču diemžēl ne viss vienmēr notiek tā, kā gribētu jaunieša sirds; dzīves realitāte aumež ienes savas korekcijas. Jūsu uzmanībai – viena no lieliskajām epizodēm filmā (pamatā izmantota Butusova dziesma un pinkfloidiskas noskaņas).

2 Comments

  1. redijs

    visu filmu bija tāda forša sajūta, ka arī PSRS laikā cilvēki ticēja kaut kam savam, unikālam, nevis partijas uzspiestajām vērtībām. Bet, kad beigās pasaka, ka “es biju ASV, tur tādu “stilīgo” nav”, tas gan ir skarbi un visa līdzšinēja dzīves jēga zūd.

  2. Vienīgā nelaime, ka filma, lai arī it kā nomelno šo padomju režīmu, patiesībā vienlaikus to pamatīgi arī saslavē, vajag tikai lasīt starp rindām. Filmā pastāv tāda kā dubultspēle, viltīgs paņēmiems – it kā tiek labais varonis pretnostatīts sliktajam, bet vienlaikus arī tas labais tiek parādīts kā stipri sabojāts, atklātas tās problēmas, ko viņam ir radījis tieši šis jaunais dzīvesveids, etc. Un komplektā ar to, ka ASV nekā tāda nemaz nav, beigās pa īstam nemaz netop skaidrs, vai tiešām Melsa jaunā kompānija bija tie labie…

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *