Par ko es esmu stāvā sajūsmā, tas ir veids, kā bārs “Space Dog” ir pasācis atbalstīt Juglas suņu patversmi:

“Ikviens kluba apmeklētājs, iegādājoties speciālo dienas dzērienu, pusi no samaksātās summas ziedo patversmes dzīvnieku dzīves apstākļu uzlabošanai. Tāpat klubā visu laiku ir pieejama ziedojumu kastīte, kurā ir iespēja atstāt „dzeramnaudu” dzīvniekiem. Pielikt praktisku roku patversmes darbā var ikviens entuziasts, piesakoties „Space Dog” ikmēneša talkai dzīvnieku patversmē, kurā piedalās arī visi kluba darbinieki. Ikviens koncerta apmeklētājs tiek aicināts palīdzēt, atnesot vecas segas, džemperus, jakas, kas ļoti noder dzīvnieku gultasvietu labiekārtošanai, tāpat noderēs arī kakla siksniņas, bļodiņas un citas lietas. Šīs lietas tiks savāktas un nodotas mazajiem četrkājainajiem brāļiem un māsām.”

PALDIES!


Pēc tam sekoja piens. Bet bārā “Piens”, kurā mana parādīšanās patiesi ir retums, es šovakar ilgstoši spēlēju novusu kopā ar GarJāni, Imantu Mozeru, Martin Alex un Britisch Petrolium. Vēlāk visi paklīda, kur nu kurais (sākot ar dažādiem pašu vadāmiem pasākumiem un beidzot ar megareperu koncertu bārā “Kefīrs”), bet es jutos spiests siltā, patīkamā piektdienas vakarā doties mājup, lai vismaz nedaudz pagulētu pirms rītdienas eksāmena priekšmetā, ko dēvē par reklāmas menedžmentu.

Patiesībā man nemaz nav, ko teikt.

Nē, nē, tā nebūs 2. daļa stāstam par Kunigundi – vien atmiņas, ko izraisījušas kādu draudziņu klasiskās teorētiskās diskusijas par to, vai palēciens krītošā liftā var izglābt cilvēku no nosišanās. Par šo nezinu, taču krītošā liftā es tiešām esmu bijis… Kopā ar vairākiem lieciniekiem, tā ka nekādu izdomājumu.

Notika tas laikā, kad vēl mācījos vidusskolā, tā ap 1997. gadu vai agrāk. Katrā ziņā, tas bija laiks, kad pat mobilie telefoni vēl bija salīdzinošs retums, kam šajā stāstā arī ir sava nozīme. Gadījās pāris brīvas stundiņas; nelielā klasesbiedru bariņā aizdevāmies ciemos pie kāda no tiem A. Deglava ielas mājās. Kā jau kārtīgi vidusskolnieki, iedzērām bezalkoholisko alu, uzpīpējām beznikotīna cigaretes un parunājām par tēmām, kas nebija saistītas ar seksu, hehe. Kad pienāca laiks doties atpakaļ uz skolu, bijām gana noguruši, lai neskrietu no septītā stāva lejup pa trepēm, bet izmantotu liftu. Un te nu tas sākās…

Raudzīt plašāk…