Es to saku nopietni, hehe. Pirms brīža stenēdams vilku zābakus un taisījos doties uz tuvējo veikalu pēc enerģijas dzērienu kravas – citādi neredzēdams iespējas pēc pāris jau negulētām naktīm vēl paspēt veikt to darbu apjomu, kas nepieciešams līdz rītdienas eksāmenam.

Bet re, pēkšņi atnāk īsziņa no “Turības” – sak, rīt Jums eksāmens nenotiks, pārcelts par nedēļu uz priekšu. No tiesas, ja šī sms būtu pienākusi minūtes 10 vēlāk, es būtu diezgan pikts. Bet šādi bija tieši īstajā mirklī, attiecīgā mācību iestāde laikam savā štatā nodarbiba ekstrasensus, kas paredz precīzus brīžus, kuros īpaši iepriecināt studentus.

Pēc tam sekoja piens. Bet bārā “Piens”, kurā mana parādīšanās patiesi ir retums, es šovakar ilgstoši spēlēju novusu kopā ar GarJāni, Imantu Mozeru, Martin Alex un Britisch Petrolium. Vēlāk visi paklīda, kur nu kurais (sākot ar dažādiem pašu vadāmiem pasākumiem un beidzot ar megareperu koncertu bārā “Kefīrs”), bet es jutos spiests siltā, patīkamā piektdienas vakarā doties mājup, lai vismaz nedaudz pagulētu pirms rītdienas eksāmena priekšmetā, ko dēvē par reklāmas menedžmentu.

Patiesībā man nemaz nav, ko teikt.

Oriģinālais nosaukums šim ierakstam vēl vakar bija iecerēts “Pensionāri, Kaukulis un maukas” (kā visas dienas notikumu kopsavilkums jeb fakta konstatācija, ka valstī joprojām viss kļūst arvien sliktāk, “Dzelzs vilks” joprojām ir laba grupa un sievietes joprojām ne retāk par citiem dzimumiem domā vien ar apakšgalu – un tātad, manā dzīvē nekas būtisks jau dažu labu gadu nav mainījies). Taču šodien jau esmu pārdomājis, jo negribētos, lai topu kādubrīd nejauki pārprasts no dažādos dienas pulksteņlaikos sastaptiem dažādiem ļaudīm – un rakstu jau citādi. Tātad, vēstījums Jums – vispirms par arodbiedrību tusiņu pie Raiņa pieminekļa Rīgā, tad Džerija gaitām Biznesa augstskolā “Turība” un visbeidzot Andrejsalu ar Kaukuļa un viņa draugu dziedājumiem.

Raudzīt plašāk…