Nezinu, kāds izvērtīsies 13. marts šogad – kāds tas bija viņgad, labi redzams arhīvā atrastajā bildītē… Topavasar aktīvi rāvāmies LSDSP priekšvēlēšanu kampaņas ietvaros. Dažādu apstākļu dēļ gan toreiz ieguldītais darbs neizrādījās tieši proporcionāls nākotnes rezultātam. Taču pārliecība nav zudusi – ja sabiedrība daudz ko pārmet šīs partijas “vecajai paaudzei” un uzskata, ka tā līdz ar sevi diskreditējusi sociāldemokrātijas ideju Latvijā kā tādu, tas nebūt tūdaļ neliek norakstīt visu LSDSP. Partijas rindās ir daudz jaunu cilvēku, kuri nespēj samierināties ar valstī notiekošo, kuri redz sociāldemokrātiskās politikas nepieciešamību Latvijas ikdienā. Galu galā, arī 1905. gada revolūcija savulaik tika realizēta tieši gados jauno sociāldemokrātu vadībā.

P.S. varbūt noder: http://twitter.com/lsdsp + http://www.draugiem.lv/lsdsp

Svaigi no “GovCamp” priekšpasākuma nācis, varu nu Jums, kā solījis, iespaidos dalīties. Par to, kas vispār ir GovCamp, var nu jau ērti uzzināt šodien atklātajā mājaslapā www.govcamp.lv, bet īsumā – tā ir ideja par valsts pārvaldes ienākšanu blogu un citu sociālo mediju telpā. Taču te nav runa par politiķu PR aktivitātēm, bet vairāk tieši par ierēdniecības līmeņa darbinieku komunikāciju ar sabiedrību, kam turklāt vajadzētu būt raksturīgai izteiktai atgriezeniskajai saitei. Tātad – intensīva divvirzienu komunikācija starp izpildvaru un sabiedrību, kuras rezultātā vajadzētu rasties idejām, viedokļiem un informācijas apmaiņai, kam savukārt sekotu produktīva darbība. Vismaz tā to redzu es, Jūsu padevīgais kalps šī bloga ietvaros. Bet turpinājumā pārpublicēšu tās piezīmes, kas dzima manā melnajā kladītē sapulces gaitā. Šoreiz gan atļaujoties tās tomēr pārdrukāt.

Raudzīt plašāk…

Oriģinālais nosaukums šim ierakstam vēl vakar bija iecerēts “Pensionāri, Kaukulis un maukas” (kā visas dienas notikumu kopsavilkums jeb fakta konstatācija, ka valstī joprojām viss kļūst arvien sliktāk, “Dzelzs vilks” joprojām ir laba grupa un sievietes joprojām ne retāk par citiem dzimumiem domā vien ar apakšgalu – un tātad, manā dzīvē nekas būtisks jau dažu labu gadu nav mainījies). Taču šodien jau esmu pārdomājis, jo negribētos, lai topu kādubrīd nejauki pārprasts no dažādos dienas pulksteņlaikos sastaptiem dažādiem ļaudīm – un rakstu jau citādi. Tātad, vēstījums Jums – vispirms par arodbiedrību tusiņu pie Raiņa pieminekļa Rīgā, tad Džerija gaitām Biznesa augstskolā “Turība” un visbeidzot Andrejsalu ar Kaukuļa un viņa draugu dziedājumiem.

Raudzīt plašāk…