Laiku pa laikam patiesi pārmāc skumjas par to, ka tik interesantu dzīves daļu jaunības posmā dzīvo radību bioloģijas varā esam spiesti vienkārši nogulēt. Un ja vēl pasaules ritums nespiestu nomodā pavadīt tieši rītausmas stundas! Katram taču zināms, ka vislabākās lietas notiek vakaros un naktīs, hehe.

Protams, sabiedrības attīstība laika gaitā ir notikusi, pieskaņojoties bioloģiskajiem ritmiem. Bet kā būtu, ja būtu? Piemēram, ja cilvēki spētu veselu gadu dzīvot pilnā nomodā – ar noteikumu, ka pēc tam tieši tāpat uz veselu gadu ir jādodas pilnā “ziemas miegā”. Kā cilvēki veidotu savas dzīves, kādus dabiskus un nedabiskus, legālus un aizliegtus ceļus atrastu, lai pieskaņotu savus miega ciklus noteiktiem notikumiem?

Darba devējiem būtu rūpīgi jārēķina savu darbinieku miega cikli, lai nodrošinātu darbošanās nepārtrauktību, kā arī nule atmodušos darbinieku strauju apmācīšanu un informēšanu saistībā ar darba vidē notikušajām izmaiņām. Skolēniem un studentiem būtu acīmredzot jākonstruē neklātienes apmācību sistēma ar garām privātstundām, nē, privātnedēļām. Mūziķiem un māksliniekiem būtu jāatkārto viesizrādes vienās un tajās pašās pilsētās, lai sniegtu prieku un apmierinājumu plašākam fanu lokam. Kādas pašvaldības deputāts vienkārši sajuktu prātā, pamostoties pēc gada un konstatējot, ka plānoto gardo kumosiņu zemes teritorijās jau ir noprivatizējis viņa “godoviks” (droši vien tā viņus žargonā dēvētu).

Vesela zinātne būtu arī laulību dzīve. Saticīgākie pāri veidotos, ņemot vērā ne tikai personīgās simpātijas, bet arī sakritīgus miega ciklus. Klubos un bāros jaunieši viens otram jautātu ne tikai vārdu un vecumu, bet arī – “Cik tev šogad vēl atlicis?” vai “Kad tu pamodies?” -, un tad skaidrā cītīgi līmētu filmu un prātotu, kas un kā. Neuzticīgas sievas bērtu saviem vīriem ēdienā miegazāles vai stimulatorus, lai drīz nomodā satiktos arvien īsākos periodos. Vīri censtos pieskaņot sievu miegu hokeja čempionātu grafikam.

Nezinu tikai, pēc kāda principa tad vecmeitas varētu izvēlēties kaķēnus zooveikalā, jo dzīvnieciņiem varētu būt pavisam cita garuma miega cikli. Bet gan jau kāda metode tiktu atrasta.

Es to saku nopietni, hehe. Pirms brīža stenēdams vilku zābakus un taisījos doties uz tuvējo veikalu pēc enerģijas dzērienu kravas – citādi neredzēdams iespējas pēc pāris jau negulētām naktīm vēl paspēt veikt to darbu apjomu, kas nepieciešams līdz rītdienas eksāmenam.

Bet re, pēkšņi atnāk īsziņa no “Turības” – sak, rīt Jums eksāmens nenotiks, pārcelts par nedēļu uz priekšu. No tiesas, ja šī sms būtu pienākusi minūtes 10 vēlāk, es būtu diezgan pikts. Bet šādi bija tieši īstajā mirklī, attiecīgā mācību iestāde laikam savā štatā nodarbiba ekstrasensus, kas paredz precīzus brīžus, kuros īpaši iepriecināt studentus.

Naktī pēkšņi sāku klepot, aizmigt ilgi neizdevās – bet temperatūras kāpuma nemanīja. Šodien nogulēju līdz vēlam vakaram, un būtu gulējis ilgāk, ja ne kāds telefona zvans. Toties tagad reizi pusstundā mēru temperatūru un priecājos, ka vismaz kaut kas manā dzīvē iet vairumā, nevis mazumā. Pēdējā kontrolmērījumā termometra stabiņš pieskārās atzīmei “39”. Jūtu, ka tuvākajās dažās dienās mana komunikācija ar ārpasauli būs visai īpatna – piedodiet jau iepriekš, hehe.

Ja tā padomā, tieši šajā laikā man jārada referāta materiāls grāmatvedībā – būs aizraujoši.