Tag: deja
Gatavs biju karavīrs
Nē, šis nebūs stāsts par to, ka grasos iesaistīties valsts bruņotajos spēkos – tā lapaspuse, cerams, manā dzīvē ir uz visiem laikiem pāršķirta (lai gan, ko var šajā nemierīgajā laikā zināt, tfu-tfu-tfu). Šis būs stāsts, drīzāk pat tāda īsa replika par to, kā vēl vasaras sākumā ar kādreiz jau minēto projektu “FUSION kin” (kurš ir mans producenta garabērns) metāmies jaunā dejas eksperimentā, atbalstot nu jau diezgan plaši pazīstamo mākslinieku Artūru Bērziņu viņa personālizstādes atklāšanā.
Zem vienojošā nosaukuma “Tautiskais postromantisms” Artūrs demonstrēja darbu sēriju, kurā fotogleznu veidā bija vietējās slavenības integrējis latviešu un indiešu mitoloģiskajās tradīcijās. Mēs mēģinājām turēt līdzi, un tā tapa šī deja. Mūzikas autors, starp citu, arī ir pats izstādes vaininieks.
Bildīšu bildētāji te šoreiz ir divi – jo arī pašam pa reizei gribas nokļūt kadrā; par video viss vai gandrīz viss rakstīts tā ievadā.
Gothic Bellydance
Nepieredzējušākam pasaules lietu un procesu vērotājam, padzirdot šo vārdkopu, tūdaļ prātā nāk visādas izvirtības un amorālas vizuālās detaļas. Nevaru pat noliegt, ka arī mani kādreiz tādas domas ir skārušas. Pats interesantākais tajā visā ir, ka patiesībā te lietas ir tieši pretējas. Jā, patiesi – gotiskās vēderdejas ir protesta forma pret to, ko rietumu kultūra nodarījusi tradicionālajām austrumu dejām, protests pret seksualitātes zīmogu uz tām un dažādiem stereotipiem šajā jomā. Un atkal jau ne, kā varētu domāt, tradīciju diktētajiem, bet gluži otrādi – tiem, kas radušies, šīs tradīcijas noniecinot. Raudzīt plašāk…
Viņi dejoja simtu vasaru
Vasarīga pastaiga ar kādu topošu ģimeni – līdz fakta realizācijai gan tas bija liels noslēpums un es par šo mūsu kopdarbiņu ij iepīkstēties nedrīkstēju. Bet tagad mazā Elza ir jau ieraudzījusi plašo pasauli – un arī es nu drīkstu pīkstēt, cik tik lien.
