Kaip perkūnas iš giedro dangaus klube “Hamlets” buvo dovana nuo viena svečias – teatra draugas Alfreds Paulausks dainavo… Eh, lietuviešu valodas eksāmens manā dzīvē ir bijis, bet jau pirms krietna gadu skaita, tamdēļ, par gramatiku drošs nebūdams, turpināšu vietējā mēlē.

Redziet, ganos es visai bieži improvizācijas teātra klubā “Hamlets”. Un vakar minētajā klubā Ziemassvētku izrādes ietvaros uz skatuves uzkāpa mūsu nacionālais kaimiņš iz Lietuvas puses – Alfrēds Paulausks ar kādas slavenas latvju dziesmas koverversiju lietuviešu valodā. Te nu tad Jums arīdzan to piedāvāju:

Un tāpat vien, tekstuālai salīdzināšanai un pašu priekam – lai Jums tiek arī oriģinālizpildījums:

Šķiroju vakar ienākušās vēstules e-pastā, iebridu sen neaiztiktā katalogā, kur sakrājušās tikai kaut kādas seno gadu automātiskās vēstules no pāris portāliem. Viens no tiem – dzimšanas dienu apsveikumu portāls. Kāpēc es to stāstu? Nu re, bija man kādreiz meitene, kurai iesauka pasaules tīmeklī un arī ārpus tā bija Antikrists (ja godīgi, pat nezinu tam iemeslu). Un, kas ir šajā stāstā galvenais, – viņa ir dzimusi tieši Ziemassvētku datumā. Un tā nu man jau gadiem Ziemassvētkos nāk vēstules ar jautājumu: “Vai Tu atceries, ka šodien ir dzimis Antikrists?”

Kā rādās, mizantropija manā radu lokā ir senām saknēm bagāta tradīcija. Tais gados, kad mans tēvs vēl mācījās tehnikumā un dzīvoja pie savas lībiešu tautības vecmāmiņas Leontīnes, reiz notika sekojošais. Stāstu to, nule virtuvē no smejošā tēva padzirdējis.

Kamēr tētuks (kas, protams, tai laikā par tēva godiem ij nesapņoja) rāmi gulējis, kāds viņa kursabiedrs (kas ir svarīgi – augumā diezgan mazs) aizgūtnēm plītējis, līdz beidzot tā ap trijiem naktī nonācis līdz pārliecībai, ka nu viņam pilna laimei vajadzīga vien Jāņa (attiecīgi, manis jau pieminētā senča) kompānija. Domāts, darīts. Devies pakaļ…

Raudzīt plašāk…