Varētu likties, ka virsrakstā minētais ir kāds nirvānai līdzīgs stāvoklis, bet nē – tā ir valsts Āfrikā, pasaulē visvairāk pazīstama kā viena no lielākajām dimantu ieguves vietām. Tomēr ir arī kāds fakts, ko dimantu kārie ļaudis visbiežāk piemirst – šajā valstiņā mīt arī cilvēki, turklāt vietumis pat ļoti interesanti, talantīgi cilvēki, kuri rod dzīvesprieku un laimi tik vienkāršos veidos, kādos mēs jau sen vairs to neprotam… Lūk, esmu atlasījis dažus video, ar kuriem vēlos padalīties arī Jūsu pusē monitoriem.Raudzīt plašāk…

Kā rādās, mizantropija manā radu lokā ir senām saknēm bagāta tradīcija. Tais gados, kad mans tēvs vēl mācījās tehnikumā un dzīvoja pie savas lībiešu tautības vecmāmiņas Leontīnes, reiz notika sekojošais. Stāstu to, nule virtuvē no smejošā tēva padzirdējis.

Kamēr tētuks (kas, protams, tai laikā par tēva godiem ij nesapņoja) rāmi gulējis, kāds viņa kursabiedrs (kas ir svarīgi – augumā diezgan mazs) aizgūtnēm plītējis, līdz beidzot tā ap trijiem naktī nonācis līdz pārliecībai, ka nu viņam pilna laimei vajadzīga vien Jāņa (attiecīgi, manis jau pieminētā senča) kompānija. Domāts, darīts. Devies pakaļ…

Raudzīt plašāk…

No sirds samocījos pirmdien iz tam, ka dažādu iemeslu dēļ nesanāca realizēt nu jau par tradīciju kļuvušo Latvijas karoga uzvilkšanu kādā no pilsētvidē rodamajiem augstumiem. Tīk man atdzīvināt graustu pelēktoņu ainavu, piejaucot tai valsts karoga karmīnsarkano toni. Heraldiķi skaidro, ka sarkanā krāsa šai karogā simbolizē drosmi un varonību, bet baltā – cēlumu un atklātību. Vērojot valstī notiekošo, gan brīžiem liekas, ka tādas karoga krāsas ir nu jau nepelnītas… Taču tautas gudrība vēsta, ka cerība mirst pēdējā. Ja kas, vēl arvien pieķeru sevi, ka ceru uz labo cilvēkos, sasodīts.

Fotogrāfijas iz urbantrip.lv hroniku dzīlēm