Ak jā, atkal skaļš virsraksts, neba nu tāds kā es varētu Patiesību zināt – taču šādas tādas versijas tomēr krājumā ir nonākušas. Redziet, pats jau aumež uzsveru savu ukraiņu asiņu daļu, un (kas šai gadījumā ir svarīgāk) vectēvs itin bieži kursē starp Latviju un Ukrainu darīšanās – bet tieši šobrīd visdažādākie dienesti un mediji ļoti iesaka Ukrainu neapmeklēt. Tamdēļ vispār sāku pa attiecīgās sfēras informāciju rakāties… Lūk, rezultāts.

Dažādi Ukrainas mediji stāsta sekojošo – valstī patiešām plosās diezgan smaga gripas epidēmija. Taču tā ir “parastā, ikgadējā”. Kā zināms, arī citu valstu prese līdz šim īsti nedeva apstiprinājumu tam, vai vispār eksistē tāda īpašā “cūku gripa”, dažuviet atceros pat manījis norādes, ka tā ir pīle. Arī Latvijā kādu brīdi tā ziņoja, bet tad pēkšņi kā pēc neredzama signāla visur sāka runāt par cūku gripu kā Latvijā jau reāli esošu slimību. Dīvaini gan, ka publikācijās tiek aprakstīta simptomātika, taču nekur neesmu lasījis konkrētu aprakstu par to, kas īsti ir cūku gripa un kā tās simptomus un ietekmi atšķirt no citām gripas formām – varbūt kādam ir cita pieredze, labprāt uzklausītu. Pagaidām gan liekas, ka katra “jaunā” gripa ir “labi aizmirsta vecā” un domāta tikai tāpēc, lai varētu atmazgāt naudu, iepērkot šaubīgas vakcīnas.

Starp citu, mūsu veselības ministre Rozentāle, kas “amatu apvienošanas kārtībā” ir ļoti saistīta ar vakcinācijas sistēmu Latvijā, tieši šajās dienās pošas uz pārrunām ar kolēģiem Ukrainā – izmantošu šo faktu, lai uzsvērtu attiecīgās lietas aizdomīgumu un vienlaikus atgrieztos pie runas par Ukrainu.

Raudzīt plašāk…

shishaBieži tiek diskutēts par to, ko ūdenspīpē var ieliet ūdens vietā, cik tas labi vai slikti. Vispār procesā tiešām gluži labi var lietot arī citus šķidrumus, izņemot ūdeni – teiksim, pienu, augļu sulas u.c. Tikai pienu vajadzētu izvēlēties ar pēc iespējas zemāku tauku procentu, lai neputo, bet augļu sulas, vadoties pēc to garšas saderības ar izmantojamo tabaku. Cita lieta ir ar alkoholiskajiem dzērieniem.

Raudzīt plašāk…

“Es, Kaspars Upacieris, kā privātpersona vēlos publiski izteikt savu nožēlu un protestu pret nodibinājuma „Dzīvnieku draugu fonds” rīkoto akciju „pret cietsirdīgu lauksaimniecības dzīvnieku kaušanas metožu ieviešanu Latvijā, kā arī prettiesisku un nedemokrātisku likumdošanas procesu“. Man ir neērti par manu kolēģu un amata brāļu bērnišķīgi emocionālo liekulību. Vai pēc šīs akcijas viņi savas ādas kurpes nomainīs uz dermatīna čībām? Vai savus mājdzīvniekus – kaķus un suņus – baros ar veģetāru barību, neindēs dzīvnieku parazītus un restorānos neēdīs sulīgu steiku? Vai kāds no viņiem vispār ir kādreiz bijis latviešu cūku bērēs vai redzējis, kā nogalina lopus kautuvēs līdz šim?”

Es, Džerijs Šterns, izsaku nožēlu par Kaspara Upaciera aprobežotību. Vēl šodien vairāki gaļas produkcijas ražotāji tāpat intervijās atzina, ka viņiem šis jaunais likums peļņu nebūt neuzlabos; tas ir tikai tiešām sasteigts likumprojekts, kas tiek teju slepus pieņemts, acīmredzot, dažu īpaši ieinteresēto labā… Savukārt, ja Ufo nesaprot, ar ko atšķiras apdullināta dzīvnieka ātra nogalināšana no asiņu lēnas notecināšanas, pie pilnas samaņas pārgriežot tam rīkli, atliek attiecīgo personu tikai nožēlot vai aicināt pamēģināt uz savas ādas…

Foto no TVNET.lv arhīva

– Viņi meklēs pirātu.

– Šis jau pats izskatās pēc pirāta, – atbildēju.

Patiesi, pie galda sēdošais vīrs izskatījās pēc īsta pirāta. Plati pleci, plaukstas kā lāpstas, kupla, sirma bārda, apsējs pāri acij, viena auss pārvērsta par ādas lēveru un sakaltušu asiņu kamolu. Vīra dzirdi gan tas nebija sabojājis – pat uz pusbalsī teikto piezīmi viņš tūdaļ reaģēja, pielēca kājās un draudīgi nāca man klāt. Neviļus pakāpos atpakaļ, atsitos ar muguru pret sienu un apjuku, vīrs to izmantoja un saķēra ar plaukstām mani aiz rīkles.

Kampdams pēc gaisa, kritu pie zemes un vienlaikus ar visu spēku rāvienā notriecu uzbrucēju gar zemi, taču viņa tvēriens neatslāba – vīrs uzkrita man virsū un turpināja žņaugt, tikai nu jau lamājās un gānīja arī mani, norādīdams arī uz mūsu vecumu atšķirību un manu nekaunīgo izrunāšanos.

Vienā cīņas mirklī man saplīsa krekls. Vīrs tūdaļ ievēroja, ka man biksēs ir poga ar sirpja un āmura simbolu.  Tas, liekas, noveda viņu ārprāta stāvoklī, saņēmu vēl negantākas lamas un manāmi radīju vīrā vēlēšanos mani nogalināt īpaši zvērīgi. Bet ar to stāsts nosacīti beidzas. Kāpēc es to vispār tiku sācis? Redziet, to es redzēju vakar sapnī, pirms mani pamodināja mātes telefona zvans ar tekstu, ka es esot aizgulējies un laiks doties uz darbu.

Izrādās, ne visiem tas ir saprotams tāpat vien, tāpēc papildinu – realitātē man bikšu pogas ar sirpi un āmuru nav, tikai sapnī nez kāpēc bija, ar tikpat neeksistējošu pamatojumu manā dzīvē, kā itin visas šī sapņa detaļas…