Par kažokādām

Posted on 3rd March 2010 in rakstu darbi

Cilvēkiem patīk visu sajaukt vienotā putrā. Ja kāds iestājas par kristīgām vērtībām, viņu tūdaļ nolamā par tumsoņu, kas aizstāv reliģiskus māņus. Ja pret noteiktu politisku pārkāpumu protestējošais pamanās pats būt kādā partijā – protesta būtība tūdaļ tiek aizmirsta un “vainīgais” dabū ādā par savu piederību. Arī zaļajā sektorā valda gana bieza putra… Lai tik pamēģina kāds protestētājs, kam nepatīk kažokādu izmantošana modes industrijā, kaut paostīt kotleti! Un tādā garā.

Bet re – es tieši tāds esmu. Nereti esmu uz ielas redzams staigājam ādas jakā, labprāt lietoju gaļu pārtikā un tomēr vienlaikus, nebūt nesaskatot šajā visā jelkādas pretrunas, protestēju pret kažokādu biznesa kultu. Manuprāt, tā patiešām ir būtiska atšķirība – vai cilvēciņš attaisno savu gaļēdāja iedabu, uzkozdams pa kādam gaļas pelmenim, vai arī vienkārši dzenas pēc mistiskas ciltsbrāļu atzinības, uzvelkot mugurā desmitiem speciāli sagatavotu līķīšu ādas…

No pārtikas ir atkarīga cilvēka izdzīvošana. Ir noteikti apstākļi, kad arī dzīvnieku kažokādas tāpat nodrošina cilvēka bioloģisko izdzīvošanu – taču to nekādi nevar teikt gadījumā ar vienā vai otrā veidā naudīgajām sievietēm un nereti arī vīriešiem, kuri izvēlas iegādāties dabisku ādu kažokus, lai sekotu noteiktām modes tendencēm. Simtiem tūkstošu dzīvnieku zaudē dzīvības, nebūt ar to neglābjot citas…  Tā ir, acīmredzot, tāda kā slimīga pašprezentācijas tieksmes galējība – parādīt sevi kā bara agresīvu vadoni, tikai atšķirībā no dzīvniekiem nevis pašam saplosot vājākos dzīvniekus, bet “civilizēti” atļaujot to izdarīt profesionāļiem un iegūstot attiecīgo statusu par naudu. Nav jau tālu jāmeklē, tepat tuvajos kaimiņos ir ne viens vien cilvēks, kam tāda dīžāšanās ir pa prātam – kaut vai lai atceramies neseno preses jandāliņu ap miljonāra Kargina superdārgo kažoku. Nu, vai Raimonda Paula dāvanu sievai – karakulādas kažoku (kas, kā zināms, šo pseidoplēsoņu pasaulē kotējas  īpaši augstu, jo par izejmateriālu tiek izmantotas vēl nedzimušu embriju ādiņas). Vēl atceros nesen lasījis, ka “admirālim” Jānim Dāvim esot mājās pat speciāla ar klimata kontroli aprīkota telpa kažoku glabāšanai. Un tādā garā…

Tā liekas esam bezjēdzīga slepkavošana. Neba nu modes dāma cietīsies, veselu nedēļu vienā un tai pašā kažokā staigājot – vajadzēs jau vairākus, ko mainīt, izejot sabiedrībā. Cik dzīvnieku tiek speciāli vien tāpēc izaudzēts un nogalēts, lai sagādātu vienam cilvēkam šādu prieciņu? Tādi man tie uzskati gadījušies – pavisam nemoderni.

Šodien to atļāva arī Latvijā

Posted on 17th September 2009 in rakstu darbi, video

Par grozījumiem attiecīgajā likumā balsoja 45 Saeimas deputāti (starp tiem pārstāvji no JL, TP, LPP/LC, ZZS un SCP). Kā iepriekš rakstīju, no visas sirds par to iestājas arī Radio SWH dīdžejs UFO (viņš arī pašvaldību deputāts Kaspars Upacieris).

Meklējiet pirātu

Posted on 8th September 2009 in rakstu darbi

- Viņi meklēs pirātu.

- Šis jau pats izskatās pēc pirāta, – atbildēju.

Patiesi, pie galda sēdošais vīrs izskatījās pēc īsta pirāta. Plati pleci, plaukstas kā lāpstas, kupla, sirma bārda, apsējs pāri acij, viena auss pārvērsta par ādas lēveru un sakaltušu asiņu kamolu. Vīra dzirdi gan tas nebija sabojājis – pat uz pusbalsī teikto piezīmi viņš tūdaļ reaģēja, pielēca kājās un draudīgi nāca man klāt. Neviļus pakāpos atpakaļ, atsitos ar muguru pret sienu un apjuku, vīrs to izmantoja un saķēra ar plaukstām mani aiz rīkles.

Kampdams pēc gaisa, kritu pie zemes un vienlaikus ar visu spēku rāvienā notriecu uzbrucēju gar zemi, taču viņa tvēriens neatslāba – vīrs uzkrita man virsū un turpināja žņaugt, tikai nu jau lamājās un gānīja arī mani, norādīdams arī uz mūsu vecumu atšķirību un manu nekaunīgo izrunāšanos.

Vienā cīņas mirklī man saplīsa krekls. Vīrs tūdaļ ievēroja, ka man biksēs ir poga ar sirpja un āmura simbolu.  Tas, liekas, noveda viņu ārprāta stāvoklī, saņēmu vēl negantākas lamas un manāmi radīju vīrā vēlēšanos mani nogalināt īpaši zvērīgi. Bet ar to stāsts nosacīti beidzas. Kāpēc es to vispār tiku sācis? Redziet, to es redzēju vakar sapnī, pirms mani pamodināja mātes telefona zvans ar tekstu, ka es esot aizgulējies un laiks doties uz darbu.

Izrādās, ne visiem tas ir saprotams tāpat vien, tāpēc papildinu – realitātē man bikšu pogas ar sirpi un āmuru nav, tikai sapnī nez kāpēc bija, ar tikpat neeksistējošu pamatojumu manā dzīvē, kā itin visas šī sapņa detaļas…

Iecienīta ģimeņu pastaigas vieta – masu kapi

Posted on 10th August 2009 in bildes, rakstu darbi

Skaļš virsraksts, vai ne? Taču šoreiz nekādu dzeltenās preses paņēmienu, patiešām tā arī sanāk – jo Purvciema, Mežciema un citu tuvējo rajonu iedzīvotāji tīri labprāt saulainā laikā pastaigājas ar savām atvasēm, otrajām pusītēm un citādi saistošiem ļaudīm vai pa vienam turpat Biķernieku mežā. Bet zem šī meža, grozies kā gribi, ir masu kapi…

Click here to read more.. »

Maskavā šaus suņus

Posted on 31st January 2009 in dažādi

Maskavā pilsētas tēvi iecerējuši apšaut visus klaiņojošos suņus; šim nolūkam jau tiek formētas 120 īpašas brigādes. Par katru nošauto dzīvnieku tiks izmaksāts 1000 rubļu. Biedē akcijas nolikums – par bezpajumtes suni tiks uzskatīts katrs lopiņš, kurš nebūs piesiets saites galā.

Bez šaubām, protesta akcijās jau ir iekustējusies šokētā sabiedrība – taču mehānisms ir jau iedarbināts, to būs grūti šajā stadijā pārtraukt. Jebkurš, kas vēlas palīdzēt, tiek aicināts visās iespējamās vietās izplatīt saiti uz petīciju, kura ir izstrādāta nabaga dzīvnieku aizsardzības labā. Bez šaubām, var strīdēties par to, ka daļa klaiņojošo dzīvnieku var pārnēsāt slimības vai kā citādi kaitēt apkārtējai videi, tomēr šī valdošo politiķu ierosinātā akcija tikpat pārsteidz ar savu cietsirdību.

No sevis varu teikt vienu. Kādreiz es arī prātoju, kāpēc gan vispār vajadzīgas, piemēram, kaķu patversmes un kāpēc tos nevis vienkārši iznīcina, bet gan sterilizē un pēc tam vienalga izlaiž brīvībā. Zinoši ļaudis izskaidroja – bezpajumtes kaķi ir vienīgie efektīvie klaiņojošo žurku populācijas regulētāji pilsētās. Bet ar ko atšķiras žurku savairošanās pilsētā no kaķu gadījuma, cerams, man nav Jums jāskaidro… Šoreiz tāpat esmu pārliecināts, ka arī bezpajumtes suņiem ir kāda noteikta funkcija. Pat ja vairums no mums par to ij nenojauš.

Petīcija suņu aizstāvībai Maskavā: http://www.gopetition.com/online/24737.html