Vasarīga pastaiga ar kādu topošu ģimeni – līdz fakta realizācijai gan tas bija liels noslēpums un es par šo mūsu kopdarbiņu ij iepīkstēties nedrīkstēju. Bet tagad mazā Elza ir jau ieraudzījusi plašo pasauli – un arī es nu drīkstu pīkstēt, cik tik lien.

– Viņi meklēs pirātu. – Šis jau pats izskatās pēc pirāta, – atbildēju. Patiesi, pie galda sēdošais vīrs izskatījās pēc īsta pirāta. Plati pleci, plaukstas kā lāpstas, kupla, sirma bārda, apsējs pāri acij, viena auss pārvērsta par ādas lēveru un sakaltušu asiņu kamolu. Vīra dzirdi gan tas nebija sabojājis – (…)

Pavisam nesen kādai paziņai bija dzimšanas diena, un tās priekšvakarā mēs sēdējām un visa cita starpā runājām arī par to, ka viņas mazā meita piesolījusi kā dzimšanas dienas dāvanu mammai pasniegt brokastis gultā. Interesanti, kā bērni īsti izprot šo jēdzienu – brokastis gultā? Vai tas nozīmē, ka nabaga jubilāram būs (…)