Baltajam trusim gluži piedienīgs vaļasprieks liekas esam tējas patērēšana jebkuros daudzumos, vai ne? Nenoliegšu, tā upuris es patiešām esmu. Nevarētu gan apgalvot, ka esmu dēļ tā kļuvis par dižu tējas šķirņu pazinēju un kvalitātes ekspertu, nepavisam nē. Taču esmu vidusmēra latvietis, tāpēc viedoklis man tik un tā ir, hehe.

Reiz kāda man ļoti attāli pazīstama meitene bija publicējusi blogā ierakstu, kuru es pamanīju tikai kādus gadus vēlāk. Tur bija apmēram tā rakstīts – viņa braukusi trolejbusā un ievērojusi blakus kādu vīrieti lasām grāmatu. Vispirms uzmetusi acis grāmatas tekstam un traki izbrīnījusies – tā bijusi par pionieru dzimumaudzināšanu1. Bet tad (…)

Raksta pirmajā daļā Jūs lasījāt, ka es pieminēju savdabīgu dalījumu – piedevas tabakas un pamata tabakas. Šāds dalījums ir visai nosacīts, un tomēr tas pastāv. Pielietojumu izsaka jau pats nosaukums – sagatavojot tabaku pīpēšanai, lielāko porcijas daļu sastāda pamata tabaka, bet piedevas tabaka tiek pievienota garšas izmaiņai.

Kopumā pīpējamo tabaku iedala trīs lielās grupās – tombaks, žuraks un melases tabaka, no kurām pēdējā attiecas visvairāk tieši uz ūdenspīpi. Tombaks ir tīra tabaka, žuraks – pārejas forma starp abām pārējām grupām (tās sastāvā var ietilpt arī augļi un eļļas). Reizēm par žuraku dēvē arī nearomatizēto tabaku, kas atjaukta (…)