Laiku pa laikam ir derīgi pārlapot senākas piezīmes, var atrast ne mazums interesantu lietu. Piemēram, šīs dažas “spalvainās domas”, ko esmu fiksējis uz papīra pirms pāris gadiem. Protams, tas viss ir domāts kā joks, tomēr savs patiesības grauds arī varētu atrasties.

Remonta teorija

Ikkatra reize, kad Tu tā drusciņ visu vakaru iedzer, līdzinās tapešu līmēšanai mājās. Alkohols no iekšpuses kā tapetes pārklāj visu telpu, un tad Tu dzīvi kādu laiku redzi tā krāsās – nu, kamēr uzlīmē jaunu kārtu pāri. Bet tieši tāpat kā šitentās tapetes, arī alkohols kārtām vien liekas pats sev pāri, kamēr veselajam saprātam tur iekšā vienkārši sāk pietrūkt telpas. Un tad der tāds kārtīgāks atturības kapremonts, kad visas šīs vecās kārtas tiek nodīrātas pavisam nost. Runā, ka tīri bioloģiski esot to vērts ievilkt uz vismaz divi nedēļām. Bet to taču mēs, cilvēki, vēl spējam?

Termoregulācijas teorija

Dažreiz, kad slimojat, citi Jums iesaka iedzert nedaudz šņabja vai ko tādu – it kā palīdzot. Aizdomājos arī par šo, un sapratu – tā tiešām ir. Kad Jums ir temperatūra, organisms jūt disonansi, jo nesaprot, kas īsti notiek. Bet tad kāds pašdakterēšanās cienītājs* Jums ielej ribās 50-100 gramus piparšņabīša, un viss nostājas savās vietās – organisms saprot, ka tajā ir alkohols un tātad zināms neadekvātums ir pilnīgi pieļaujams. Viss, atkal ir miers virs zemes un visiem stāstā iesaistītajiem labs prāts.

* par šo droši vien būtu, ko teikt, pašdakteru atmaskotājai Ksenijai Andrijanovai (vai, kā tagad tautā pieņemts teikt, Lailai Ozoliņai)

Pusložu teorija

Reizēm saka, ka šņabis atslēdz domāšanu un tāpēc tas nabaga putniņš, kas to lietojis, vītero (un sliktākā gadījumā arī dara) visādas muļķības. Bet tad jau laikam būtu jādomā, ka intoksikācijas periodā pazūd cilvēka loģika. Taču man drīzāk šķiet, ka tieši loģika paliek savā vietā, tak atslēgta tiek tā daļa, kurā glabājas cilvēka emocionālās pieredzes dati, atstājot darbībā vien to pašu loģiku ar tai piejamo informāciju, kura tad pārsvarā ietver mirkļa iegribas. Cilvēks ņem un aizmirst iemācīto pieklājību, iejūtību, zināšanas par citu cilvēku jūtām un uzvedību, – un ar tādējādi apdalītu, bet joprojām dzelžainu loģiku nu ķeras pie iedzimti neizzūdošo instinktu realizācijas. Šāda versija šķiet esam patiesībai tuvāk.

Par krogus papām, kas sīvo tā piedzeras, ka utis galvā plīst…

Vēl viens no tiem retajiem gadījumiem, kad radusies vēlme svešu tekstu citēt, ne pašam ar jaunradi pūlēties. Rau, te uzgāju doktora T. Diteriha vēstījumu, kas esot publicēts bijis “Veselības kopšanas grāmatā” 1862. gadā. Pamatā gan sajūsminos par tā formu, ne saturu – tomēr arī tas ir gana interesants.Raudzīt plašāk…

No bikšaiņu puses laikam gan biežākais no maniem modeļiem, vismaz pēdējos gados un saskaņā ar publiskojumu statistiku šajā blogā, hehe. Fotogrāfijas tapšanas apstākļus pagaidām tomēr vēl neatklāšu, tas nav gluži mans noslēpums. Bet nāks laiks, un visa patiesība paspruks gaismā pati.

…jeb Zupski Rubin‘s unreleased track, tā teikt. Ierakstīts Jūrmalā jam-session ietvaros, liekas, tā ap 1998. gadu. Teksts mans, mūzika visu klātesošo – un gabals bija domāts kā daļa mūzikas topošajai filmai ar tādu pašu nosaukumu (kura gan, jāatzīst, visbeidzot tomēr nemaz netapa). Kopumā piedalījās alkohols un seši patērētāji:

1. Fritjoffs Peppe (soloģitāra, bekvokāls)
2. Alfons Cirvelis aka Šmidzis K. Vāverts (vokāls, kaut ko laikam grabināja vai spēlēja arī1)
3. Juris “Muris” Rozenbergs (bungas)
4. Džerijs “Garausis” Šterns aka Nierakmens Blues (teksts, tamburīns, bekvokāls)
5. Vilnis Tukums (vēl kaut kāda ģitāra un mežonīgi starpsaucieni)
6. vēl kāds cilvēks, kuru neviens no pārējiem pieciem vairs nespēj pareizi atcerēties (viss pārējais, kas dzirdams)

[audio:http://whiterabbit.lv/wp-content/uploads/lacis.mp3]

_________
1 Sākotnēji apgalvoju, ka basģitāru, Šmidzis neganti strīdējās pretī – tagad prātoju, vai tik nebij’ ritma ģitāra, taču tas vēl ar Šmidzi nav saskaņots. Vai Jūs atceraties, ko darījāt katrā ballītē pirms 14 gadiem?