Šis raksts pilnīgi noteikti satur diskriminācijas un ciniska humora pazīmes – un par to nu esat brīdināts, he.

Vakar pamatīgā ļaužu pulkā svinējām kādu vārda dienu – un starp daudzajām jautrajām virtuves sarunām, kā jau tagad pieņemts, paspējām krietni apsmiet arī dažādu jauno kustību un sociālo mediju tēmu. Re, te būs viena no procesā dzimušajām shēmām.

Spēle “GeoBomzings”

Apstākļi: tusiņš. Virs daudzdzīvokļu mājas pagalma no loga virzienā uz leju tiek izvietota noteikta diametra caurule, kuras ārējais gals ir kustināms attiecībā pret daļēji fiksētu iekšējo. Pa cauruli, to vienlaikus kustinot, dažādos laika posmos tiek slidinātas tukšās pudeles, kas attiecīgi novietojas dažādos pagalma stūros. Tiklīdz tas ir noticis, katras pudeles novietojuma dati tiek publicēti Twitter un Facebook.

Tai pat laikā mikrorajonu bibliotēkās un citos bezmaksas interneta pieejas vietās uzturas personas bez noteiktas dzīvesvietas un iztikas līdzekļiem, kas šo informāciju lasa un dodas uzmeklēt pudeles, lai tās nodotu stikla taras pieņemšanas punktos un saņemtu materiālu atlīdzību.

Protams, lai piekļūtu datiem, notiek sīva konkurence par vietu pie bibliotēku datoriem, kas no valsts statistiķiem tiek iztulkots kā zinību kāre. Tiek secināts, ka vienkāršo iedzīvotāju vidū pieaugusi interese par zināšanām, atnāk izglītības ministrs Roberts Ķīlis un visus nopelnus pieraksta sev.

Fin.

Ak, šoreiz tikai tās ievada kadrs. Tālāk grēka ceļos es viņām nesekoju, vīriešiem ar fotoaparātu tur gaitas liegtas, hehe. Vispār jau tāpat jutos pirmos elles lokus izgājis – redz, pāris stundiņas esošajā karstumā bildēt zem tiešas saules nav vis nekāds joks. Likās, ka esmu pa tam zaudējis kādus desmit kilog… nē, litrus ķermeņa apjoma.

Patiesību sakot, mani jau kopš jūnija beigām vajā slinkums uzrakstīt šo rakstu – lai arī solīju. Un skaidrs taču, ka jo vairāk aizmirstas, jo vairāk laika paiet… Taču kaut kādai konsekvencei jābūt, ņemot vērā sērijas iepriekšējo stāstu pastāvēšanu, tamdēļ publicēšu vismaz pavisam, pavisam nelielu foto-ieskatu pasākumā. Tiem, kas alkst jautru aprakstu, iesaku ieskatīties Līgo 2006, Līgo 2007 un Līgo 2008. Piebildīšu tikai, ka arī 2009. gada tusiņš notika tai pašā vietā un tai pašā laikā. Bildītes aiz strīpas, laipni lūdzu! P.S. Un vēl tur būs pēkšņi atmiņā iešāvies stāsts par to, ka BMW ir gudrs auto…

Raudzīt plašāk…

Šodien kārtējo reizi saņēmu jautājumu: “Kā Tu, Džerij, īsti izklaidējies?” Un jāsaka, ka jautājums vietā, jo pēdējā laikā (krīze?) teju visi hobiji šādā vai tādā veidā pārvērsti darbā. Fotografēšana? Lūdzu, fotogrāfs Jūsu rīcībā. Ūdenspīpes? Nekādu problēmu, uzliksim Jūsu banketā. Rakstīšana? Reklāma? Ij nerunājiet… Tad nu nākas kādu brīdi padomāt, ko lai nosauc par izklaidi. Piedāvāju Jūsu uzmanībai kādu senāku video, kurā notiekošais tomēr no manas puses tiek uztverts kā izklaide, jā gan.

Kaut kādā mērā tas saistās ar manu rūpju bērnu UrbanTrip – toreiz ar kādiem trejiem desmitiem ļautiņu no dažādām valstīm uzspērāmies uz daudzstāvu grausta jumta, līdzi pa ļodzīgām kāpnītēm ar bailīgi ne mazāk ļodzīgām kājiņām uznesot smagu aparatūru (piemēram, ledusskapja apmēru strāvas ģenerātoru) un gardu pārtiku. Re, kas no tā visa iznāca: