Patiesību sakot, mani jau kopš jūnija beigām vajā slinkums uzrakstīt šo rakstu – lai arī solīju. Un skaidrs taču, ka jo vairāk aizmirstas, jo vairāk laika paiet… Taču kaut kādai konsekvencei jābūt, ņemot vērā sērijas iepriekšējo stāstu pastāvēšanu, tamdēļ publicēšu vismaz pavisam, pavisam nelielu foto-ieskatu pasākumā. Tiem, kas alkst jautru aprakstu, iesaku ieskatīties Līgo 2006, Līgo 2007 un Līgo 2008. Piebildīšu tikai, ka arī 2009. gada tusiņš notika tai pašā vietā un tai pašā laikā. Bildītes aiz strīpas, laipni lūdzu! P.S. Un vēl tur būs pēkšņi atmiņā iešāvies stāsts par to, ka BMW ir gudrs auto…
Tag: pils
Līgo 2006
Jūtos vienkārši spiests vēstīt Jums par tik senu pasākumu, jo drīz te parādīsies stāsts arī par jau ceturtajiem šai pašā vietā un kompānijā svinētajiem svētkiem, tamdēļ neiztikt bez zināmas priekšvēstures.
Jautāts, kuri ir bijuši mani vislabākie Līgo svētki, atceros vairākus. Precīzāk, trejus. Pirmie no diviem bija pavadīti paša laukos, vieni atmiņā palikuši ar trakulīgu braukāšanos ar dīvainām automašīnām un klētiņā uzsprāgušu alus mucu, kas draugam Jurim lika ar putu piešķiestām brillēm kā lielam kurmim labu brīdi visai smieklīgi taustīties pēc gaismas (toties vakarā viņš revanšējās liktenim, plūkdams papardes ziediņu pie manas māsīcas); otrie pavadīti turpat, ar draugiem itin nejauši muļķojot iedzīvotājus (patiesi nekādi nevaru saprast, kas tiem lika noturēt mūs par mūziķiem, kas spēlēs klubā) un liktens atriebes mirklī nakts lietusgāzes laikā mēģinot izrakt iesprūdušo Audi no kaimiņa bietēm…
Bet trešie… eh, trešie bija, ir un droši vien būs paši tīkamākie manas dzīves gājumā. Svinēti tie tika 2006. gadā laukos pie Latvijas Aktieru savienības prezidenta Rolanda Zagorska kā vienots vairākdiennieks, sākot ar Rolanda sievas Lienes 30-gadi un beidzot ar jāņošanas paģiru dienu. Par to visu tad arī drusku sīkāk, cik nu atmiņā un pēc fotogrāfijām varēšu piemināmā sagrābstīt.