Ak, šis būs tikai tāds mazītiņš nieka sīkumiņš, salīdzinot ar Līgo’06 vai pat Līgo’07 aprakstiem. Varētu pat teikt, ka pieminu šo pasākumu vien tāpēc, lai ievērotu hronoloģiju – jo noteikti pietiekami plaši vēlāk centīšos uzrakstīt par šī gada pasākumu, kas jau atkal notiks tai pašā vietā un, protams, laikā. Jo raugi, šim klāt atkal nāk interesanta jubileja – 33 gadi Lienītei.
Bet atgriezīsimies pie tēmas – viņgada pasākums pagāja tādā kā mežonīgo Rietumu garā. Tas ir, visprecīzāk to varētu raksturot divi vārdi: “pokeris” un “viskijs”. Tā nu sanāca, ka šoreiz bija daudz savstarpēji vēl īsti nepazīstamu ļautiņu, tamdēļ pirmās dienas vakarā un nākamās rītā mēs to vien darījām kā vārījāmies savā sulā, daudz laika veltīdami abu iepriekšminēto raksturlielumu pielietošanai.
Taču drīz tomēr pasākuma specifika ņēma virsroku, un mūsu nelielā kompānija saplūda ar pūli, lai vienlīdz pievērstos kā jubilāres Lienes, tā arī vasaras saulgriežu godināšanai.
Te, starp citu, iemaldījies arī kadrs no 2006. gada Līgo aprakstā pieminētajiem lopiņiem (es domāju bildi zem šīs rindkopas, nevis virs, hehe) – nezinu gan, vai tie vairs skaitās tik savvaļīgi kā senāk.
Šo pasākumu no iepriekšējā atšķīra arī tas, ka tajā vairāk piedalījās nevis trakulīgas dzīves nomocīti jaunieši, bet gan rāmi ģimenes cilvēki ar savām vēl neko stiprāku par minerālūdeni un kolu neiepazinušajām atvasītēm. Jāteic gan, mūsu kompānijai tas nāca drusciņ par skādi, jo pastāvīgi kāds no sīkajiem pamanījās mums nospert kolas pudeli un rezultātā mēs piepļāvāmies maķenīt ātrāk, jo nācās patērēt viskiju tīrā veidā, hehe.
Runājot par pokeri – nākamajā attēlā ir redzams Andža, kurš izliekas, ka varonīgi atsakās no kāršu cīņas ar Rolandu. Es teiktu tā – žēl, ka viņam tobrīd nepietika saprātīguma patiešām atteikties. Nu, pirms viņš bija zaudējis tam brīdim prāvas naudiņas latvju zolmeistaram, kurš teicās pokeru spēlējam pirmoreiz (tā visi saka, vai ne?). Jāpiezīmē, ka es no spēles uz naudu gan tiku atteicies un tamdēļ varēju novērot no malas, cik pamatīgi Rolands blefoja un ķēra pretinieku uz mušpapīra, hehe. Jo raugi, Andris gan ir gana labs pokera spēlētājs, taču viņš vairāk paļaujas uz pretinieka psiholoģisko atkošanu. Taču mēģinājums “nolasīt” aktieru savienības prezidenta domas spēles gaitā, piekritīsiet, jau saknē bija lemts neveiksmei…
Kad pienāca diennakts tumšais laiks, jutāmies spiesti un reizē aicināti atkaliņ socializēties, tamdēļ iesaistījāmies daudz dīvainākās spēlēs, kurās likme bija nevis nauda, bet, kā liekas, veselais saprāts…
Par laimi, kāds tai pat laikā saglabāja praktisku pieeju notiekošajam un neļāva pārējiem nomirt badā…
Īsumā tad tas būtu tā kā viss, gaidiet ar nepacietību stāstu par 2009. gada svētkiem – Līgo!
FIN.
Ehh, labi gan, ka šogad atkal :)
Andža ir labs modelis. visos aprakstos bildes ar viņu ir ekselentas.