Gatavs biju karavīrs
Nē, šis nebūs stāsts par to, ka grasos iesaistīties valsts bruņotajos spēkos – tā lapaspuse, cerams, manā dzīvē ir uz visiem laikiem pāršķirta (lai gan, ko var šajā nemierīgajā laikā zināt, tfu-tfu-tfu). Šis būs stāsts, drīzāk pat tāda īsa replika par to, kā vēl vasaras sākumā ar kādreiz jau minēto projektu “FUSION kin” (kurš ir mans producenta garabērns) metāmies jaunā dejas eksperimentā, atbalstot nu jau diezgan plaši pazīstamo mākslinieku Artūru Bērziņu viņa personālizstādes atklāšanā.
Zem vienojošā nosaukuma “Tautiskais postromantisms” Artūrs demonstrēja darbu sēriju, kurā fotogleznu veidā bija vietējās slavenības integrējis latviešu un indiešu mitoloģiskajās tradīcijās. Mēs mēģinājām turēt līdzi, un tā tapa šī deja. Mūzikas autors, starp citu, arī ir pats izstādes vaininieks.
Bildīšu bildētāji te šoreiz ir divi – jo arī pašam pa reizei gribas nokļūt kadrā; par video viss vai gandrīz viss rakstīts tā ievadā.
Pasakainā
(te īsi jāpaskaidro – fotogrāfija nav pozēts portrets, kadrs tapis jau iepriekš minēta pasākuma reportāžas ietvaros)
Jo tālāk mežā, jo vairāk tējas
Gluži neviļus manā ikdienā pēdējā laikā arvien vairāk iezogas dažādi tējas tusiņi; te būs neliela reportāža par vēl vienu tādu. Šoreiz tā bija grāmatu veikaliņa “Robert’s Books” rīkotā tērpu un tēlu ballīte, saucot to par Trakā Cepurnieka tējas balli (kas ir tēls no Kerola “Alises Brīnumzemē”, – un tas tūdaļ paskaidro, kāpēc uzskatīju pasākuma apmeklēšanu teju par savu pienākumu).
Līdz beigām ballē nepaliku, tā turpinājās līdz pat krietnai tumsai, taču arī pietiekami īsā laikā satiku tur un novēroju visai interesantus ļautiņus, visus droši vien ne mazāk trakus kā tās nosaukumā minēto personāžu. Protams, pozitīvā nozīmē – šo jūtos spiests piebilst, jo kaut kur nesen lasīju, ka Kerols sava varoņa vārdu, iespējams, aizguvis no visai skarbas realitātes. Deviņpadsmitajā gadsimtā cepuru meistari savā darbā pielietojuši dzīvsudrabu, lai nolīdzinātu kažokādas uz cepuru malām. Un šī viela diemžēl izraisījusi to nēsātājiem krietnus smadzeņu bojājumus…
Grāmatveikaliņa balle tomēr uzskatāmi pierādīja – lai cilvēks varētu visādi ērmoties un ālēties, nav nekas fiziski tajā jābojā, pietiek ar garšīgu tēju, labu garastāvokli un pozitīvu kompāniju.
