Jauns gardums manā mūzikas virtuvē ir ienācis krievu mūziķa un skaņu režisora Romāna Litvinova personā, kurš skatuves tuvumā dēvē sevi par Mujuice. Pēc profesijas būdams grafiskais dizaineris, viņš kādreiz pasācis aizrauties ar nelielu skaņdarbu sacerēšanu klavierēm, līdz tā ap 2004. gadu, būdams vien 19 gadus vecs, nonācis līdz muzikāliem meklējumiem eksperimentālās elektronikas pasaulē un drīz apbūris tūkstošiem prātu (un dzirdes aparātu). Raudzīt plašāk…

Viņnakt uznāca kāre klausīties dažādu gadu “Eirovīzijas” konkursa uzvarētājdziesmas. Un nebūt ne pirmo reizi, hehe. Patiesību sakot, cenšos norobežoties no tā “principa”, pēc kura ļaudis nereti mēdz zākāt visus šī konkursa dalībniekus kā “nekvalitatīvās mūzikas” pārstāvjus utt. Par pašu pasākumu kā tādu arī neesmu sevišķi augstās domās, tomēr tajā pieteiktie darbi bieži vien izrādās diezgan interesanti un vismaz manai – vienkārša klausītāja, nevis profesionāla mūzikas kritiķa ausij ļoti tīkami. Raudzīt plašāk…

Šis raksts pilnīgi noteikti satur diskriminācijas un ciniska humora pazīmes – un par to nu esat brīdināts, he.

Vakar pamatīgā ļaužu pulkā svinējām kādu vārda dienu – un starp daudzajām jautrajām virtuves sarunām, kā jau tagad pieņemts, paspējām krietni apsmiet arī dažādu jauno kustību un sociālo mediju tēmu. Re, te būs viena no procesā dzimušajām shēmām.

Spēle “GeoBomzings”

Apstākļi: tusiņš. Virs daudzdzīvokļu mājas pagalma no loga virzienā uz leju tiek izvietota noteikta diametra caurule, kuras ārējais gals ir kustināms attiecībā pret daļēji fiksētu iekšējo. Pa cauruli, to vienlaikus kustinot, dažādos laika posmos tiek slidinātas tukšās pudeles, kas attiecīgi novietojas dažādos pagalma stūros. Tiklīdz tas ir noticis, katras pudeles novietojuma dati tiek publicēti Twitter un Facebook.

Tai pat laikā mikrorajonu bibliotēkās un citos bezmaksas interneta pieejas vietās uzturas personas bez noteiktas dzīvesvietas un iztikas līdzekļiem, kas šo informāciju lasa un dodas uzmeklēt pudeles, lai tās nodotu stikla taras pieņemšanas punktos un saņemtu materiālu atlīdzību.

Protams, lai piekļūtu datiem, notiek sīva konkurence par vietu pie bibliotēku datoriem, kas no valsts statistiķiem tiek iztulkots kā zinību kāre. Tiek secināts, ka vienkāršo iedzīvotāju vidū pieaugusi interese par zināšanām, atnāk izglītības ministrs Roberts Ķīlis un visus nopelnus pieraksta sev.

Fin.

Nesen mēģināju tā rāmi un bez emocijām pasmadzeņot, kāpēc gan vietējā sabiedrība tik vāji iestājas par savām tiesībām, kaut iemeslu mums dažubrīd būtu pat vairāk kā dažai karstu protestu zemei. Protams, bez emocijām tomēr nesanāca, taču pāris interesantas domas, ar kurām gribētu arī dalīties, tomēr procesā radās. Raudzīt plašāk…