Nesen mēģināju tā rāmi un bez emocijām pasmadzeņot, kāpēc gan vietējā sabiedrība tik vāji iestājas par savām tiesībām, kaut iemeslu mums dažubrīd būtu pat vairāk kā dažai karstu protestu zemei. Protams, bez emocijām tomēr nesanāca, taču pāris interesantas domas, ar kurām gribētu arī dalīties, tomēr procesā radās. Raudzīt plašāk…

“Mūsu sabiedrībā joprojām valda aplamais secinājums, ka sociālisms ir beigts un pagalam. Ja runa ir par padomju tipa sociālismu ― jā, tas ir beidzies, bet, ja runājam par sociālisma ideju… Manuprāt, mūsdienu Latvijas situācija uzrāda, cik akūti mums trūkst kreiso ideju. Tas, ka sociālisma ideju aplamās īstenošanas rezultātā sociālisms tika mūsu sabiedrība diskreditēts, ir novedis pie tā, ka kopš 90. gadiem pie varas ir partijas, kas sevi konsolidē uz anti-kreisuma bāzes. Tad, kad mēs brīnāmies, kādēļ mūsu partijas uzvedas tā, kā viņas uzvedas, atbilde ir: jo viņiem nav alternatīvas,” – tā profesors Juris Rozenvalds [avots].