Vēsturnieks un sociālā plakāta meistars Artis Buks pirms dažām dienām rakstījis viedus vārdus, kurus es nu Jums gribu dienas citāta veidā atkārtot. Jo tie nu reiz visai precīzi pasaka to, par ko arī pats laiku pa laikam runāju.
“(…) absolūtais vairākums latviešu savā pasaules skatījumā ir konsekventi kreisie. Protams, paši ļaudis plēsīs kreklus un dēvēs sevi tur par nacionālistiem, liberāļiem, demokrātiem u.c. medijos saklausītos svešvārdos no Eiropas politikas arēnas, taču visi šie “-ismi” pagaist kā sniegs pavasara saulītē, tikko runa ir par konkrētām personiskās dzīves peripetijām.
Viss liberālisms un brīvā tirgus glorificēšana pazūd, kad nāk piedāvājumi likvidēt tādus divu iepriekšējo gadsimtu sociālistu sasniegumus kā studentu stipendijas un valsts apmaksātas “budžeta vietas” augstskolās (liberālie studenti taisnīgā sašutumā dodas piketēt pret), likvidēt valsts pabalstus zīdaiņu mātēm, t.s. “māmiņu algas” (ar bērnu ratiņiem un dakšām uz Saeimu!), samazināt vecuma pensijas, palielināt pensionēšanās vecumu, likvidēt bezmaksas izglītību, medicīnisko aprūpi un medikamentu cenu dotācijas, atcelt nekustamā īpašuma nodokļa ierobežojumus utt.
Ar sašutumu tiek uzņemta ziņa par valsts uzņēmumu tirgoto pakalpojumu tarifu paaugstināšanu, lai gan paši brīvā tirgus pamatprincipi nosaka, ka uzņēmums tirgo, nevis sniedz pakalpojumus, un neatkarīgi no īpašnieka uzņēmējdarbības vienīgais mērķis ir gūt maksimālu peļņu, nevis nodrošināt kādam labāku dzīvi. Medijos žurnālisti un eksperti, kas sevi uzskata par labējiem liberāļiem utt., operē ar skaitļiem par to, cik dārga, neefektīva un valsti apgrūtinoša ir jebkāda sociālā palīdzība tiem, kas nespēj par sevi parūpēties, aicina to visu atcelt vai vismaz samazināt, taču paši ar neviltotu sašutumu uztvertu domu, ka varbūt, lai būtu konsekventi, viņiem pašiem personīgi nāktos pēc tirgus cenām atmaksāt valsts budžetā naudu, ko savulaik pašreizējā pensionāru paaudze devusi viņu bezmaksas izglītībai, medicīnai, sadzīves atvieglojumiem u.tml.
T.i. Latvijas iedzīvotāju vairākums vārdos ir par liberālismu un tirgus ekonomiku, strikti paliekot pie ieskata, ka valstij jārūpējas par konkrēti viņu labklājību (un tie nedaudzie, kas neprasa nekādu atbalstu no valsts, lielāko tiesu jau ir maksimāli izmantojuši iespējas līdz šim, sasnieguši savu statusu tieši pateicoties “sociālisma paliekām”, t.i. var atļauties aicināt no tām atteikties). Jebkura cita demokrātijā sastopamā ideoloģija vienkārši netiek pieņemta.
Arī vēlmei pēc “tautas vēlēta prezidenta”, t.i. vadoņa ar monarha tiesībām, saknes meklējamas turpat – gaidās, ka nāks “laimes lācis” un nu sāks par visiem rūpēties, sliktos padzīs, labos cels saulītē u.tml. utopiskās ilūzijās. Taču “padomisko” pasaules ainu nu ir papildinājis no “tīrā” kapitālisma paņemta atteikšanās no sociālās solidaritātes, t.i. nu dominē hipertrofēts “egoistsociālisms”: man pienākas tas un tas, bet citus neapmierinātos vedat kaut uz mežu, ja sociālais atbalsts/subsīdijas viņiem kaut mazliet mazina labumu man.”
► Viss raksts: http://kreisie.lv/?p=1823