Tīri hohmas labad atminējos atkal šo viģiku, kurš tapa tālā 2010. gada vēlā pavasarī. Toreiz tas izraisīja tādu vidēji skaļu un gluži jautru būkšķi latvju blogosfērā. Un, cik zinu, arī Markum patika, hehe. Diemžēl pirmpubliskojuma punkts vairs neeksistē, tāpēc nāksies iztikt ar nedaudz vēlāku kopiju youtube. Jau iepriekš atvainojos par lielo uzrakstu video priekšā, toreiz man nez kāpēc šķita, ka tāds nu akurāt nepieciešams…
P.S. Procesā neviens Markus Rivas albums nav cietis.
Pacienāju tēvu ar īpašo “cask edition” skotu viskiju no mucas, kurā pirms tam turēts šerijs. Šis, protams, ar gardu muti izdzēra un pretī ieteica pagaršot minerālūdeni no bundžas, kurā pirms tam bijušas ķilavas.
Šovakar es esmu skumjš. Malkoju “Scottish Leader” viskiju, laiku pa laikam aizdedzinu pa kādai Parliament Silver Blue cigaretei – nē, ne ar šķiltavām; šoreiz lietoju LSDSP reklāmas sērkociņus. Paralēli sarakstos ar kādu meiteni, kuras darba pienākums ir popularizēt Biznesa augstskolu “Turība”. Runājam par mūsdienu reklāmas būtību. Man, starp citu, minētā augstskola tiešām patīk. Tūlīt kārtējo reizi skatīšos “Equilibrium” – filma, kura savā ziņā ir plaģiāta apvienojums par Bredberija “451 grāds pēc Fārenheita”, “The Matrix” un lielisko Giljema “Brazil”, tomēr nes sevī vērtīgu message, kuru ir vērts nepalaist garām. Piedevām, protams, galvenajā lomā ir viens no maniem mīļākajiem aktieriem, par kuru tāpat esmu rakstījis. Tādas, lūk, mēdz būt manas skumjas – un visa mana dzīve, kuras režisors (ļoti ceru, ka tas esmu es pats) nekādi neaizmirst par product placement.
Ak, šis būs tikai tāds mazītiņš nieka sīkumiņš, salīdzinot ar Līgo’06 vai pat Līgo’07 aprakstiem. Varētu pat teikt, ka pieminu šo pasākumu vien tāpēc, lai ievērotu hronoloģiju – jo noteikti pietiekami plaši vēlāk centīšos uzrakstīt par šī gada pasākumu, kas jau atkal notiks tai pašā vietā un, protams, laikā. Jo raugi, šim klāt atkal nāk interesanta jubileja – 33 gadi Lienītei.
Bet atgriezīsimies pie tēmas – viņgada pasākums pagāja tādā kā mežonīgo Rietumu garā. Tas ir, visprecīzāk to varētu raksturot divi vārdi: “pokeris” un “viskijs”. Tā nu sanāca, ka šoreiz bija daudz savstarpēji vēl īsti nepazīstamu ļautiņu, tamdēļ pirmās dienas vakarā un nākamās rītā mēs to vien darījām kā vārījāmies savā sulā, daudz laika veltīdami abu iepriekšminēto raksturlielumu pielietošanai.
