Nē, šis nebūs stāsts par to, ka grasos iesaistīties valsts bruņotajos spēkos – tā lapaspuse, cerams, manā dzīvē ir uz visiem laikiem pāršķirta (lai gan, ko var šajā nemierīgajā laikā zināt, tfu-tfu-tfu). Šis būs stāsts, drīzāk pat tāda īsa replika par to, kā vēl vasaras sākumā ar kādreiz jau minēto (…)

…šis gads manāmi no manas puses nebija veltīts blogošanai – ja tā pirmajā pusē vēl daudz maz ko mēdzu parakstīt, kopš vasaras mans uzticīgais lasītājs par Džerija dzīvi neuzzināja vairs tikpat kā nekā. Bet ar blogeriem jau viss ir otrādi – patiesībā viņi pārstāj rakstīt tieši tad, kad dzīve kļūst (…)

Ja tā padomā, nemaz jau sevišķi plašāk neesmu stāstījis par kāda sava pussapņa pusparādīšanos dzīvajo vidū – varbūt tikai pa kādam linkam iemetis bez paskaidrojumiem, tas arī viss. Īsumā – tas ir manis rosināts (jeb, kā tagad lepni saka, producēts) eksperimentāls deju projekts ar american tribal un ne tikai tādām (…)