Pirms pāris dienām, uzturoties sabiedriskajā transportā, nācās novērot diezgan skumju ainu – trīs puišeļus ar skolas somām (vizuāli likās, ka varētu būt pirmklasnieciņi). Skumju tāpēc, ka minētie visa ceļa garumā savā starpā skaļi saklaigājās, un viņu galvenā, dzidriem smiekliem pavadītā “spēlīte” bija šāda – viens iebļaujas “nāvi okupantiem!”, otrs mauc pretī: “aizver muti!”… Saprotams, bērneļiem jau šie vārdi neko sevišķu nenozīmē, tikai tāds izsauciens, ko liels onkulis televizorā pateicis un kas kļuvis par valsts līmeņa jociņu. Mēs jau arī smejamies, kad izrādē klauns paslīd uz banāna mizas un kritienā sasit pakaļu. Bet skumji, ka valsts folkloru pamazām sāk sastādīt šādas klaunādes…

————-
* bērni – dzīves ziedi

Ak, šis būs tikai tāds mazītiņš nieka sīkumiņš, salīdzinot ar Līgo’06 vai pat Līgo’07 aprakstiem. Varētu pat teikt, ka pieminu šo pasākumu vien tāpēc, lai ievērotu hronoloģiju – jo noteikti pietiekami plaši vēlāk centīšos uzrakstīt par šī gada pasākumu, kas jau atkal notiks tai pašā vietā un, protams, laikā. Jo raugi, šim klāt atkal nāk interesanta jubileja – 33 gadi Lienītei.

Bet atgriezīsimies pie tēmas – viņgada pasākums pagāja tādā kā mežonīgo Rietumu garā. Tas ir, visprecīzāk to varētu raksturot divi vārdi: “pokeris” un “viskijs”. Tā nu sanāca, ka šoreiz bija daudz savstarpēji vēl īsti nepazīstamu ļautiņu, tamdēļ pirmās dienas vakarā un nākamās rītā mēs to vien darījām kā vārījāmies savā sulā, daudz laika veltīdami abu iepriekšminēto raksturlielumu pielietošanai.

Raudzīt plašāk…