Nezinu, kāds izvērtīsies 13. marts šogad – kāds tas bija viņgad, labi redzams arhīvā atrastajā bildītē… Topavasar aktīvi rāvāmies LSDSP priekšvēlēšanu kampaņas ietvaros. Dažādu apstākļu dēļ gan toreiz ieguldītais darbs neizrādījās tieši proporcionāls nākotnes rezultātam. Taču pārliecība nav zudusi – ja sabiedrība daudz ko pārmet šīs partijas “vecajai paaudzei” un uzskata, ka tā līdz ar sevi diskreditējusi sociāldemokrātijas ideju Latvijā kā tādu, tas nebūt tūdaļ neliek norakstīt visu LSDSP. Partijas rindās ir daudz jaunu cilvēku, kuri nespēj samierināties ar valstī notiekošo, kuri redz sociāldemokrātiskās politikas nepieciešamību Latvijas ikdienā. Galu galā, arī 1905. gada revolūcija savulaik tika realizēta tieši gados jauno sociāldemokrātu vadībā.

P.S. varbūt noder: http://twitter.com/lsdsp + http://www.draugiem.lv/lsdsp

Šovakar es esmu skumjš. Malkoju “Scottish Leader” viskiju, laiku pa laikam aizdedzinu pa kādai Parliament Silver Blue cigaretei – nē, ne ar šķiltavām; šoreiz lietoju LSDSP reklāmas sērkociņus. Paralēli sarakstos ar kādu meiteni, kuras darba pienākums ir popularizēt Biznesa augstskolu “Turība”. Runājam par mūsdienu reklāmas būtību. Man, starp citu, minētā augstskola tiešām patīk. Tūlīt kārtējo reizi skatīšos “Equilibrium” – filma, kura savā ziņā ir plaģiāta apvienojums par Bredberija “451 grāds pēc Fārenheita”, “The Matrix” un  lielisko Giljema “Brazil”, tomēr nes sevī vērtīgu message, kuru ir vērts nepalaist garām. Piedevām, protams, galvenajā lomā ir viens no maniem mīļākajiem aktieriem, par kuru tāpat esmu rakstījis. Tādas, lūk, mēdz būt manas skumjas – un visa mana dzīve, kuras režisors (ļoti ceru, ka tas esmu es pats) nekādi neaizmirst par product placement.

Ō, tas ir vesels stāsts. Ko jau atkal nav īsti laika uzrakstīt… Bet īsā versija ir sekojoša: manu dzīvei atvēlēto laiku vienlaikus no abām pusēm grauž mācību kursa darbs un vēlēšanu kampaņa, kurā daudz jārukā. Piedevām, ir taču arī tā sagadījies, ka pats šajās pašvaldību vēlēšanās kandidēju. Atbalstīsiet? Esmu viegli  pamanāms LSDSP saraksta lapelē – apakšā pa labi, tieši pie Jūsu rokas īkšķa.

Manas prioritātes šajās vēlēšanās ir visai noteiktas (un tie no Jums, kas mani pazīst, zina mani arī tās uztveram gana nopietni):
– pilsētas kultūras, sociālās un zaļās vides attīstība;
– pamesto dzīvnieku patversmes un veterinārā aprūpe;
– jaunatnes un sabiedriski nozīmīgo iniciatīvu veicināšana;
– drošības un kārtības jautājumi galvaspilsētā.

Par to, kas es īsti par putnu ārpus šī bloga esmu, var palasīties šeitan: http://www.lsdsp.lv/sterns vai http://www.lsdsp.lv/63.

Paldies par uzmanību. Regulārā blogošana iekš WhiteRabbit tiks atsākta apmēram jūnija vidū.

Vēlēšanu periodā dzirdam dažādus solījumus, citu par citu fantastiskākus – bet liela daļa aizmirst, ka šīs ir pašvaldību vēlēšanas, kurās uzsvars un nākamais darbs tomēr vairāk saistās ar saimnieciskām lietām, nevis politiku. Ievēlētajiem būs nevis jābraukā pa ārzemju banketiem un “jāpārstāv valsts”, bet jārūpējas par laicīgu lampiņu ieskrūvēšanu pilsētas laternās un ūdensvadu kārtību… Skaļie saukļi un populistiskās diskusijas liecina, ka paši kandidāti to kaut kā ir piemirsuši.

Nu labi, šis nav apsūdzošs raksts. Šī ir mana privātā dienasgrāmata, kurā es esmu nolēmis nedaudz pastāstīt par savām prioritātēm. Un prioritātes pastāv, jo nevar visi domāt par visu – citādi rezultātā izrādās, ka neviens nedomā ne par ko…

Lietas, kuras es vēlētos risināt, nav manā prātā “izaugušas” pēkšņi vēlēšanu laikā; tās ir problēmas, kurām savu uzmanību pievēršu jau sen un esmu centies risināt. Piemēram, pilsētas klaiņojošo dzīvnieku lieta – vai biežāk būtu jāsaka, bezatbildīgu cilvēku pamesto dzīvnieku lieta.

Raudzīt plašāk…