Atradu kolekcijā vecu bildi, kuru tā arī nekad netiku publicējis. Kāpēc lai to neizdarītu tagad? Attēlā, kas tapis tā ap 2007. gada februāri, redzama kāda Rīgas pašvaldības deputāte domes sēdes laikā, pašā karstākajā darba cēlienā. Ja nemaldos, tā ir Tautas partijas deputāte Sarmīte Pīka – bet varbūt maldos ar, kas zina. Diez, tagadējie strādā cītīgāk?
Vēlēšanu periodā dzirdam dažādus solījumus, citu par citu fantastiskākus – bet liela daļa aizmirst, ka šīs ir pašvaldību vēlēšanas, kurās uzsvars un nākamais darbs tomēr vairāk saistās ar saimnieciskām lietām, nevis politiku. Ievēlētajiem būs nevis jābraukā pa ārzemju banketiem un “jāpārstāv valsts”, bet jārūpējas par laicīgu lampiņu ieskrūvēšanu pilsētas laternās un ūdensvadu kārtību… Skaļie saukļi un populistiskās diskusijas liecina, ka paši kandidāti to kaut kā ir piemirsuši.
Nu labi, šis nav apsūdzošs raksts. Šī ir mana privātā dienasgrāmata, kurā es esmu nolēmis nedaudz pastāstīt par savām prioritātēm. Un prioritātes pastāv, jo nevar visi domāt par visu – citādi rezultātā izrādās, ka neviens nedomā ne par ko…
Lietas, kuras es vēlētos risināt, nav manā prātā “izaugušas” pēkšņi vēlēšanu laikā; tās ir problēmas, kurām savu uzmanību pievēršu jau sen un esmu centies risināt. Piemēram, pilsētas klaiņojošo dzīvnieku lieta – vai biežāk būtu jāsaka, bezatbildīgu cilvēku pamesto dzīvnieku lieta.
Šeit gan neliels paskaidrojums nepieciešams. Rīgas pilsētas pašreizējais vicemērs Jānis Dinevičs pirms daudziem gadiem ir darbojies arī profesionālajā rallijā – un savulaik kādā no tiem viņam nebija iespējas piedalīties tieši tāpēc, ka viņa auto nebija žigulis. Šogad rallista apaļā jubilejā (60) mēs to atcerējāmies un uzdāvājām šo brīnumu, kuram arī bija apaļa jubileja (30). Tehniski lieliskā un juridiski atzītā stāvoklī, starp citu.
