Šis nu gan ne tuvu nebūs tik garš un skaists ieraksts kā viņgadējais, tomēr pavisam bez atzīmēšanās arīdzan neiztikšu. Runa iraid par manu kārtējo dzimšanas dienu, kurai šoreiz bijis raksturīgs skaitlis 30. Kas ir gana daudz un tamdēļ vien jāpiemin, kā man liekas…

Pasākums bija sadalīts trejās daļās, no kurām pirmā bija kulturāla, otrā traka un trešā vispār bez komentāriem. Kulturālajā daļā tiku teātra “Hamlets” telpās saaicinājis teju pussimtu dažādu ļaužu, no kuriem daļa priecēja citus ar visādiem priekšnesumiem – mūziku, eksotiskām dejām, dzeju, teātra improvizācijām u.c. Otrā daļa ar kāda īpaša koncerta apmeklējumu bija domāta man vienam, lai dotu viesiem iespēju pieklājīgi aizlaisties no trešās – kā mēdz teikt, neoficiālās.

Bet ko nu es te vārīšos… Lai Jums labāk acis priecē ne mani teksti, bet gan neliels video ieskats pasākuma pirmajā daļā. Saraustīts un haltūrēts – bet tas nekas. Tā vajag.

Bezgalīgs apmierinājums manī valda, jo beidzot ir izdevies iegūt pilno versiju seriālam, ko skatījos bērnībā – V. Nosaukums ir saīsinājums nevis no Sivēna māju “Aizliegts V”, bet gan no “Visitors”, kā angliski runājošie parasti apzīmē viesus no citām planētām (ja ierauga, hm). Seriālam ir trīs daļas, kopējais garums apmēram 20 stundas (iespējams, vairāk). Bērnībā tiku redzējis apmēram pusi no tā, vai tagad pietiks pacietības noskatīties pilnībā, pat īsti nemāku teikt. Varbūt ir vērts sarīkot pāris filmu vakarus, ko? Ar kolu, popkornu un citplanētiešiem. Taču par filmu tomēr mazliet uzrakstīšu, lasiet turpinājumā.

Raudzīt plašāk…