Dokumentālā filma par “Ielu vingrotājiem” un radošo apvienību “UrbanTrip” (kuras vadītājs esmu nu jau 7 gadus) – filma tapusi kā divu studentu, Ulda Burkevica un Leldes Kauneses kursa darbs. Pirms neilga laiciņa filma tika demonstrēta arī LTV7 raidījumā “SeMS”. Jūsu uzmanībai tā pēc tam bija tikusi apvienības blogā, tomēr šodien nolēmu beidzot publicēt arī te.

P.S. daži man ir jautājuši, kāpēc filmā ir izmantota Ziemassvētku tematika — tas skaidrojams ar faktu, ka konkrēti “UrbanTrip” daļas filmēšana notika 1. Adventes dienā, ko arī pa savam atzīmējām. Kā jau mēs to protam, hehe: senāks piemērs (foto).

No rīta, busiņā uz darbu braucot, neviļus nācās noklausīties kādas garas telefonsarunas pusi blakus sēdošās meitenes izpildījumā – droši varu teikt, ka vēl brangu tiesu dienas, to atceroties, pasmaidīšu. Kādā brīdī meitene ņēmās sarunas biedram stāstīt par apakšveļas veikalā pieredzēto, runājot par interesantām apdrukām:

– (…) un tur bija vēl viena tāda interesanta bilde, nu, es negribu tagad skaļi to teikt…. mmmm…. (pēc krietnas minstināšanās) ēēē, nu tas, ko mēs lietojam, bet tikai uzzīmēts ar actiņām, un tie maziņie skrien virsū…

Slepenības liegais plīvurs, he.

Nule pārdomās iegrimis, biju spiests secināt – lai arī pašam liekas, ka nerimtīgi blogoju, patiesībā paša domu un darbu līmenī esmu atstājis šo darbības atzaru novārtā. Līdz šim bija sajūta, ka blogoju itin bieži – bet tomēr tas viss vairāk notiek saistībā ar profesionālo, korporatīvo un pārliecības veicināto NVO līmeņa darbību – bet nekādi ne privāti… Paša blogs ir palicis novārtā, kamēr spēkus veltu, piemēram, [1] [2] [3] utt. Nesaku, ka solu laboties – viss notiekošais liecina, ka nesanāks vis. Piemēram, pavisam nesen pēc vairāk kā 10 gadu aktīvas darbības pametu sev ārkārtīgi simpatizējošu politisko partiju – rezultāts tam ir vien vēlme darbību turpināt jaunā kvalitātē, kas prasīs vēl vairāk spēka un darbu… Un tādā garā.