Nule pārdomās iegrimis, biju spiests secināt – lai arī pašam liekas, ka nerimtīgi blogoju, patiesībā paša domu un darbu līmenī esmu atstājis šo darbības atzaru novārtā. Līdz šim bija sajūta, ka blogoju itin bieži – bet tomēr tas viss vairāk notiek saistībā ar profesionālo, korporatīvo un pārliecības veicināto NVO līmeņa darbību – bet nekādi ne privāti… Paša blogs ir palicis novārtā, kamēr spēkus veltu, piemēram, [1] [2] [3] utt. Nesaku, ka solu laboties – viss notiekošais liecina, ka nesanāks vis. Piemēram, pavisam nesen pēc vairāk kā 10 gadu aktīvas darbības pametu sev ārkārtīgi simpatizējošu politisko partiju – rezultāts tam ir vien vēlme darbību turpināt jaunā kvalitātē, kas prasīs vēl vairāk spēka un darbu… Un tādā garā.

…tā pirms gadiem desmit vai ap to laiku tieši caur šo organizāciju es nokļuvu politikā. Toreiz JSS – Jaunatnes Sociāldemokrātiskā savienība bija visai unikāla, ja salīdzinām ar citām politiskajām organizācijām agrāk un patiesībā arī ar daudzām šodien. Jo “klasiski” politiskās jaunatnes organizācijas veidojas apmēram tā – gados vecāki onkuļi kādā partijā  izdomā, ka derētu nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu – gan publiski parādīt partijas atvērtību jaunām, progresīvām idejām, gan iegūt bezmaksas darbaspēku informācijas izplatīšanai kampaņās. Sacīts, darīts. Un top jaunatnes organizācija, kuru kūrē kāds no “vecajiem”, evaņģelizācija rit pilnā sparā un tādā garā. Raudzīt plašāk…