Kā varbūt daži no Jums jau zina, bet daudzi nemaz tomēr nezina, es pēc ilgāka laika pārdomām esmu izlolojis senu ideju un saveidojis mini-portālu kā veltījumu sociāldemokrātiem – tas radies no manām sabiedriski politiskajām gaitām, kurās es, laikam ejot, esmu ļoti iemīlējis šo cilvēku aktivitātes un ideju daļu. Pirms dažiem gadiem sanāca arī pabraukāt pa pasauli, satikties ar cilvēkiem no visdažādāko valstu sociāldemokrātiem – un ne tikai nopietnajos kongresos, bet arī “vienkāršajā dzīvē”, iepazīties ar šo cilvēku domāšanu, vērtībām. Godīgi teikšu, bez tām emocijām, ko guvu šo tikšanos reizēs, man šobrīd dzīvot būtu daudz, daudz grūtāk. Pats nu jau 10 gadus esmu sociāldemokrātu partijas biedrs Latvijā, taču šeit ir daudz grūtāk sajust tādu atdevi idejai, kāda vērojama citvalstu organizācijās – jo nav daudz īstu sabiedroto, arī partijas  un to vadības reizēm ir dīvainas… Domājams, man nav jāstāsta, kādi ir latvieši, kad runa ir par sabiedrisko aktivitāti – ir daudz pozitīvu izņēmumu, taču tik un tā stipri par maz. Grūti reizēm vienkārši neatmest visam ar roku, sasodīti grūti.

Ieraksta sākumā minētā ideja izveidojās kā mans “komentārs” tam sviestam, ko par politiku nereti dēvē Latvijas “partijas”. Mana vēlme bija izveidot sociāldemokrātiska rakstura interneta lapu, kur varētu publicēt dažādus vēsturiskus materiālus par sociāldemokrātiem Latvijā un pasaulē, parādīt šīs idejas attīstību bez partiju un citu grupējumu konteksta. Pateicoties tam, ka pēdējos gados ir izveidojusies ļoti smaga un man personīgi diezgan nepieņemama situācija ar vietējiem sociāldemokrātiem, nolēmu idejai pievienot arī laicīgo elementu – tas ir, publicēt vispār sociāldemokrātiem svarīgas ziņas, domas, viedokļus. Un pats galvenais – pēc iespējas izvairīties no partiju reklāmas, PR veču sastādītiem spalvu spodrināšanas rakstiem utt. Kas no tā ir sanācis, pagaidām grūti spriest – jo mini-portāliņš Kreisie.LV nav apmaksāts pasākums, to veidoju pārsvarā es uz savu iniciatīvu brīvajā laikā un ar tām iespējām, kas man ir – neesmu ne profesionāls programmists, ne tulks, ne…. Šobrīd esmu atradis arī dažus idejiskos domubiedrus, kas cenšas palīdzēt.

Šobrīd šādā improvizētā “redakcijas” sastāvā esam sākuši akciju, kas atbilst sociāldemokrātu idejām. Vācam pagaidām elektroniskos parakstus par progresīvās nodokļu sistēmas ieviešanu Latvijā. Tā mēs gribam arī paši redzēt, vai idejai Latvijā ir – vai varbūt nemaz nav atbalsta. Aicinu arī Jūs izlasīt informāciju par šo akciju un varbūt atbalstīt, ja tas atbilst Jūsu domām un pārliecībai. Akcija nav saskaņota ne ar vienu partiju vai citādu organizāciju, tā ir mūsu pašu iniciatīva – tāpēc arī Jūsu paraksts nebūs kā atbalsts kādam politiskam spēkam, bet gan tieši pašai idejai.

Informācija par akciju: http://kreisie.lv/?p=661
Petīcijas teksts un parakstu forma: http://kreisie.lv/paraksties/

Paldies, ka izlasījāt!

Pēdējās dienās ne mazums viedokļu ir parādījušies par Šlesera un Šķēles politiskās laulības plāniem – drīz slavinoši, drīz kritizējoši, bet maz no tiem analizējoši pēc būtības. Protams, es ne tuvu neesmu politologs, tāpat arīdzan kādu citu tuvu zinātņu pārstāvis, taču man ir savs, politiskajā līdzdalībā viegli iesaistītā pilsoņa viedoklis… Kuru savā privātajā blogā nekautrējos paust.

Redziet, lielākā daļa viedokļu (vismaz manis atrasto) ir par to, ka šai savienībai ir lemta neveiksme. Vēl neliels ļaužu pulciņš apgalvo, ka viss ir super un veiksme garantēta. Bet mana doma ir, ka šis ir tiešām politisks fiasko – taču plānots un paredzēts. Abi politiskie spēki, kurus pārstāv pieminētie, hm, kungi, ir paspējuši sevi gadu gaitā sakompromitēt pēc pilnas programmas. Varbūt šis tuvāko vēlēšanu iepriekš plānotās pakāšanas process ir labs veids, kā izvairīties no atbildības par “pagātnes grēkiem”? Pēc vēlēšanām abi līderi varēs klusītēm pazust no latvju politskatuves – un neviens tos ij neatcerēsies…

Vērtējot situāciju kopumā, jāsecina, ka Latvijas politiskās partijas pārlieku cenšas panākt visu uzreiz, tas ir, iesaistīt cilvēkus nesagatavotus „pa tiešo” savā partijā un politiskajā virzienā. No katras konkrētās partijas viedokļa tas ir saprotams, taču praktiski vairs īsti nestrādā; vairāk prasītos neitrālākas reklāmas, kas cilvēku padara vispirms sabiedriski aktīvu (iet balsot – izprot, kāpēc to dara – iesaistās nepolitisku pašvaldības problēmu risināšanā utt.), bet tikai pēc tam aicina tieši iesaistīties procesā jau ar esošu izpratni. Realitātē tad arī cilvēks visdrīzāk iesaistītos šajā politiskajā spēkā, kas piedāvājis viņam pirmo iniciatīvu, bet tas notiktu jau ar izpratni un uzticēšanos, nevis aklām pārliecībām un kosmiskām vēlmēm.

Raudzīt plašāk…