Diezgan būtiska daļa manas dzīves pieder elektroniskajai mūzikai, siltas jūtas pret kuru meklējamas jau bērnībā. Kaut kādā mērā tas varētu būt saistāms ar laiku, kad es gāju uz sporta rokenrola nodarbībām, kur tīri atslodzei pasniedzēja mēdza mūs palutināt arī ar citām dejām – sākot ar tango, turpinot ar lambadu un nobeidzot pat ar break-dance elementiem, iz kuriem tad nu tā augšminētā kāre varēja dzimt. Lielāks nopelns pie tā gan ir manis ap to pašu laiku iemīlētajiem mūziķiem, par kuriem mazliet jau vēstīju iepriekšējā ierakstā – DEVO un YELLO. Un vēl jo nopietnāk – ART OF NOISE. Ļoti interesants kolektīvs, kas laikam gan viens no pirmajiem (tā ap 1983. gadu) sāka nopietni aizrauties ar mūzikas sampleriem un t.s. sintētisko popmūziku.Raudzīt plašāk…
Tag: mūzika
Bērnības mūzika
Sagribējās pēkšņi apkopot vienā ierakstā tās dziesmas un atmiņas par konkrētiem mūzikas nozares māksliniekam, kas līdz šim brīdim daudz nozīmējušas. Neba nu kādi specifiski iemesli būtu radušies vai nostaļģija – tāpat vien, bez redzama iemesla. Un lasītājiem ar’ noderēs, vismaz tai daļai, kas mēģina mani iepazīt kā cilvēku, pamatojoties uz dažnedažādiem dzīves faktiem. Lūdzu, te būs kārtējie. Ar visiem uzskates videomateriāliem.
Raimonds Pauls un trokšņotāji
“Raimonda Paula dziesmas viena rāvienā izkonkurēja trokšņus un ritmus. Liekas, ka viņa dziesmu popularitāte izskaidrojama tieši ar to, ka kompozīcijas ir neparasti melodiskas un atbilst pilnīgi citiem estētikas kritērijiem, kādus izvirza hipiji. Praktiski vairums klausītāju vienkārši nejūt vajadzību pēc ritmiskiem trokšņiem, kas varbūt saprotami (?) atsevišķiem mūzikas gardēžiem.” – tā topošais psihiatrs I. Eglītis reiz rakstīja par hipiju mūziku. Interesanti, ko viņš būtu teicis, ja viņam jau toreiz būtu bijusi iespēja dzirdēt Viljama Gisela daiļradi?
Viljams Gisels ir beļģu datordizaineris un breakcore mākslinieks, vairāk pazīstams ar savu skatuves vārdu Droon. Breakcore mūziku izskaidrot ir grūti, tā ir jādzird – un paskaidrot, kā tāda var patikt, ir vēl grūtāk, taču fanu tomēr netrūkst. Droon zināmākā kompozīcija, kas klejo internetā, ir pēc “Dienvidparka” motīva veidotā “Cripplefight”, taču dažuviet pieejamas arī citas. Līdz pat 2006. gadam, tomēr kļūdams arvien populārāks, Gisels arvien vēl nebija izdevis nevienu oficiālu ierakstu, viņa kompozīcijas bija pieejamas tikai mp3 formā; minētajā gadā tika izdotas 2 “dziesmas” – Hold The West In Hand un Barndance.
Interesanta īpatnība, kas uz skatuves tūdaļ atšķir Droon no daudziem citiem viņa kolēģiem – viņš nestāv pie datora, bet lēkšo pa skatuvi un spēlē no sava pašizgudrota “keytar”, kas ir datora klaviatūra, uzmontēta uz V-stila ģitāras formā veidota paneļa. Pats Droon apgalvo, ka tas esot “krietnāks rokenrols” nekā nekustīga skatīšanās datora monitorā.
Seši mazi bundzinieki
Tīk man reizi pa reizei padalīties ar savas kolekcijas video, kuros attēloti ļaudis, kas māk to, ko nemāk citi, vai no jauna izdomā lietas, līdz kurām citi vēl nav aizdomājušies. Šobrīd kāda meitene no paziņu loka aktīvi mācās bungot, tamdēļ savākšu šeitan vienā ierakstā dažus bungotāju video, kurus vēlos viņai parādīt – tāpat vien, ērtības labad. Ij pašam atmiņai vēl noderēs, ij varbūt kādam citam, kas zina. Katrā ziņā, pirms verat vaļā raksta turpinājumu, saku uzreiz – Godmaņa šeit nebūs, hehe. Tikai Igors Falecki un Kevins Savka.