“Raimonda Paula dziesmas viena rāvienā izkonkurēja trokšņus un ritmus. Liekas, ka viņa dziesmu popularitāte izskaidrojama tieši ar to, ka kompozīcijas ir neparasti melodiskas un atbilst pilnīgi citiem estētikas kritērijiem, kādus izvirza hipiji. Praktiski vairums klausītāju vienkārši nejūt vajadzību pēc ritmiskiem trokšņiem, kas varbūt saprotami (?) atsevišķiem mūzikas gardēžiem.” – tā topošais psihiatrs I. Eglītis reiz rakstīja par hipiju mūziku. Interesanti, ko viņš būtu teicis, ja viņam jau toreiz būtu bijusi iespēja dzirdēt Viljama Gisela daiļradi?
Viljams Gisels ir beļģu datordizaineris un breakcore mākslinieks, vairāk pazīstams ar savu skatuves vārdu Droon. Breakcore mūziku izskaidrot ir grūti, tā ir jādzird – un paskaidrot, kā tāda var patikt, ir vēl grūtāk, taču fanu tomēr netrūkst. Droon zināmākā kompozīcija, kas klejo internetā, ir pēc “Dienvidparka” motīva veidotā “Cripplefight”, taču dažuviet pieejamas arī citas. Līdz pat 2006. gadam, tomēr kļūdams arvien populārāks, Gisels arvien vēl nebija izdevis nevienu oficiālu ierakstu, viņa kompozīcijas bija pieejamas tikai mp3 formā; minētajā gadā tika izdotas 2 “dziesmas” – Hold The West In Hand un Barndance.
Interesanta īpatnība, kas uz skatuves tūdaļ atšķir Droon no daudziem citiem viņa kolēģiem – viņš nestāv pie datora, bet lēkšo pa skatuvi un spēlē no sava pašizgudrota “keytar”, kas ir datora klaviatūra, uzmontēta uz V-stila ģitāras formā veidota paneļa. Pats Droon apgalvo, ka tas esot “krietnāks rokenrols” nekā nekustīga skatīšanās datora monitorā.