Dokumentālā filma par “Ielu vingrotājiem” un radošo apvienību “UrbanTrip” (kuras vadītājs esmu nu jau 7 gadus) – filma tapusi kā divu studentu, Ulda Burkevica un Leldes Kauneses kursa darbs. Pirms neilga laiciņa filma tika demonstrēta arī LTV7 raidījumā “SeMS”. Jūsu uzmanībai tā pēc tam bija tikusi apvienības blogā, tomēr šodien nolēmu beidzot publicēt arī te.

P.S. daži man ir jautājuši, kāpēc filmā ir izmantota Ziemassvētku tematika — tas skaidrojams ar faktu, ka konkrēti “UrbanTrip” daļas filmēšana notika 1. Adventes dienā, ko arī pa savam atzīmējām. Kā jau mēs to protam, hehe: senāks piemērs (foto).

Dzirdot populāru dziesmu koverversijas, mēs nereti saviebjamies – sak, oriģināls ir vērtība, kopēt ir slikti. Pārveidot – nedod Dievs! Taču ir viena visai savdabīga ļaužu suga mūzikas pasaulē, tā saucamie “impersonifikatori”. Vienkāršākiem vārdiem runājot, ļautiņi, kas savā starpā sacenšas, kurš visprecīzāk atdarinās savas iemīļotās zvaigznes. Pirmajā brīdī arī šis varētu izraisīt noraidošu attieksmi, tomēr  nesen nācās par to aizdomāties plašāk – zināt, kaut kas tajā tomēr ir.

Mūzikas jaunlaiku “aranžētāji” visbiežāk klasiskām melodijām pieliek klāt deju ritmus, un ar to viņu “muzikālais” ieguldījums parasti beidzas. Taču šie atdarinātāji, par ko mēģinu vēstīt, iet tomēr daudz tālāk – tas jau ir profesionāls teātris. Un arī mērķis nemaz nav tik slikts – atgādina “tolkīnistu” lomu spēles vai mūsu pašu bērnībā spēlētos indiāņus, iedomājoties sevi esam mežonīgajos rietumos. Nedaudz fantāzijas, un esam tālā pagātnē – tāpēc atdarinātāji izmanto savu elku instrumentus, apģērbus, frizūras un pat kustības, mazā lomu spēlītē radot kopā ar skatītājiem tādu kā kopīgu noslēpumu.

Ne velti gan esmu par to ierunājies – jau tuvākajā laikā arī mums ir iespēja novērtēt klātienē, ko nozīmē šāds mākslas paņēmiens. Sestdien, 12. februārī Rīgā ierodas grupa “Imagine… The Beatles” – un ir iecerēts vērienīgs pasākums Melngalvju namā. Cena pirmajā brīdī liekas augsta (20-22 Ls), tomēr tajā ir ietverti dažādi papildus prieciņi, kas to vismaz daļēji attaisno. Viss ir vienkārši – iesaku apmeklēt! Jo vairāk skatos grupas mājaslapā atrasto video (kurš pievienots arī zem šī rakstiņa), jo vairāk man patīk tās pastāvēšanas ideja. Varbūt tāpēc, ka man tik ļoti patīk improvizācijas teātris un šeit saskatu zināmu līdzību…

► Informācija Melngalvju nama mājaslapā: http://nami.riga.lv/mn/lv/pasakums.php?id=186

P.S. Par attiecīgā pasākuma reklāmu man neviens nav maksājis, šis rakstu darbs ir paša iniciatīva.