Pēdējos gados tas ir kļuvis jau par tendenci – ikreiz, kad pašam liekas, ka dzīve beidzot ir sakārtojusies, atnāk paziņojums no augšas, ka tā ir bijusi tikai demo versija un turpmākai lietošanai paredzami nopietni ierobežojumi. Bet maksa ir pilna atteikšanās no sevis, dzīves principiem un tiesībām nenovērsties, uzlūkojot spoguļattēlu. Kur palikusi freeware laime?

Nesen draugs Andža mani pierunāja apmeklēt filmu “Iron Man 2”. Pat biļeti uzdāvināja. Spriedums – nekādas sevišķas intelekta spozmes, bet kā popcorn movie vienkārši ideāls gabals. Skatāms tikai un vienīgi kinoteātrī draugu pulkā. Kā maza rozīnīte – Mikijs Rurks sev ļoti piestāvošā tēlā.

Skatījos filmu, starp citu, kinoteātrī “Cinamon”, kur nācās sastapties arīdzan ar ļoti interesantu roku žāvējamo agregātu – tā radītā gaisa plūsma ir tik spēcīga, ka pat nepaspēj nožāvēt rokas, bet vienkārši iepūš ūdeni klienta piedurknēs, hehe. Plaša spektra sajūtas garantētas.

Atgriežoties mājās, acīm vērās vēl cita pārdomas raisoša ainiņa. Pēdējā laikā gan esmu jau pieradis, ka pa vakariem pie mājām vienmēr stāv liels, melns apbedīšanas kantora katafalks, kurā skan disko mūzika un bučojas jauns pārītis. Puisis strādā attiecīgajā iestādē un pa vakariem brauc ciemos pie mīļotās, kura dzīvo ar mani vienā mājā.

Jautrības manā dzīvē, kā redzat, netrūkst.

P.S. savā ziņā šim ierakstam tā murgainajā tēmā varētu būt adekvāta arī nesen uzķertā telefonbilde – netālu no Preses nama.

Lūk, to es saucu par Parodiju ar lielo burtu. Nevis kāda mākslas darba prastu izķēmošanu personīgas nepatikas dēļ, bet kvalitatīvu, profesionāli sagatavotu, praktiski jaunu mākslas darbu ar parodējamā motīviem. Šoreiz tāds ir tapis par Lady GaGa trieciendziesmu “Bad Romance”.

Raudzīt plašāk…

Pēdējās dienās ne mazums viedokļu ir parādījušies par Šlesera un Šķēles politiskās laulības plāniem – drīz slavinoši, drīz kritizējoši, bet maz no tiem analizējoši pēc būtības. Protams, es ne tuvu neesmu politologs, tāpat arīdzan kādu citu tuvu zinātņu pārstāvis, taču man ir savs, politiskajā līdzdalībā viegli iesaistītā pilsoņa viedoklis… Kuru savā privātajā blogā nekautrējos paust.

Redziet, lielākā daļa viedokļu (vismaz manis atrasto) ir par to, ka šai savienībai ir lemta neveiksme. Vēl neliels ļaužu pulciņš apgalvo, ka viss ir super un veiksme garantēta. Bet mana doma ir, ka šis ir tiešām politisks fiasko – taču plānots un paredzēts. Abi politiskie spēki, kurus pārstāv pieminētie, hm, kungi, ir paspējuši sevi gadu gaitā sakompromitēt pēc pilnas programmas. Varbūt šis tuvāko vēlēšanu iepriekš plānotās pakāšanas process ir labs veids, kā izvairīties no atbildības par “pagātnes grēkiem”? Pēc vēlēšanām abi līderi varēs klusītēm pazust no latvju politskatuves – un neviens tos ij neatcerēsies…