Par un ap “Dīvainās ceļazīmes Rīgā”
Category: dažādi
Pusmūža krīze
Nekādi nevaru saprast, vai man visa dzīve ir vēl priekšā vai jau pakaļā.
Džerija skumjas
Šovakar es esmu skumjš. Malkoju “Scottish Leader” viskiju, laiku pa laikam aizdedzinu pa kādai Parliament Silver Blue cigaretei – nē, ne ar šķiltavām; šoreiz lietoju LSDSP reklāmas sērkociņus. Paralēli sarakstos ar kādu meiteni, kuras darba pienākums ir popularizēt Biznesa augstskolu “Turība”. Runājam par mūsdienu reklāmas būtību. Man, starp citu, minētā augstskola tiešām patīk. Tūlīt kārtējo reizi skatīšos “Equilibrium” – filma, kura savā ziņā ir plaģiāta apvienojums par Bredberija “451 grāds pēc Fārenheita”, “The Matrix” un lielisko Giljema “Brazil”, tomēr nes sevī vērtīgu message, kuru ir vērts nepalaist garām. Piedevām, protams, galvenajā lomā ir viens no maniem mīļākajiem aktieriem, par kuru tāpat esmu rakstījis. Tādas, lūk, mēdz būt manas skumjas – un visa mana dzīve, kuras režisors (ļoti ceru, ka tas esmu es pats) nekādi neaizmirst par product placement.
Padomju lācīša murgi
“Медвежуть” ir 1988. gadā tapusi multfilma, par kuru es neesmu pārliecināts, ka tā varētu būt domāta bērniem… Nu, ja nu vienīgi animātoru mērķis ir bijis jaunās paaudzes domāšanas dezorientācija. Protams, nav jau pirmais gadījums – piemēram, vēl salīdzinoši nesen par pasaulē labāko multfilmu atzītais “Ezītis miglā” arī nav vis nekāda medusmaize. Taču tur multfilma ir vēl nekas īpašs, ja salīdzina ar oriģinālajām “bērnu pasakām”, pēc kurām tā tapusi, palasiet kādreiz visu ciklu… Bet nu atpakaļ pie lācīšmurgiem. Te tie ir: